Vai nezināmais kareivis Neretas padomju karavīru kapos?


Kad 2012. gada vasarā atkārtoti tika mēģināts 2.pasaules kara vācu karavīru mirstīgās atliekas pārapbedīt, izdevās precizēt apbedījuma vietu. Tiesa, tā ,kaut purvā veidota (jeb vecajā Susējas vecupes lokā, jo  savulaik Susēja tecējusi gandrīz pie paša vecā pagastnama, kura priekšā ir Induļa Rankas skulptūra "Sāga", bet tad pavasara palos izrāvusi taisnāku ceļu tur, kur tā plūst šodien- neretiešiem zināmo Mazās un Lielās peldētavu vietās), tomēr atrokot izrādījās dīvaini veidota. Lai arī tie, kam bija atmiņā vēl vecā kapsēta ar koka bērza krustiem, šķita veidota ļoti kārtīga, taisnās rindās, bet, atrokot  kapavietas, pat tādā kā šaha laiciņu veidā veidotas. Vāciešiem esot bijuši stingri standarti ,kā to lietu darīt, bet šoreiz  tas nez kāpēc nav izdarīts. Tiesa, karavīru pārvietotāji zināja teikt, ka  visu darbu vadītājs Neretas apbedīšanas lietās esot bijis pirms kara parketa meistars Dokumenti arhīvos to vēsta. Vīri vēl smēja- varbūt arī guldīja kā parketa dēlīšus? Vēl gan ir tāda nianse, ka kapu  vietā gadu laikā ir uzbērts krietns zemes slānis(gandrīz divi metri,jo apbedīja metru zem zemes) virsū, bet apakšā- mīkstā un staigājošā purvainā zeme. Varbūt bērtie augšējie zemes slāņi ir izkustinājuši ne tik blīvos apakšējos ar kapa vietām? Neretiešu vidū ir klīduši stāsti par parkā gulošiem ģenerāli un diviem pulkvežiem, bet izrādās-nekas amatā augstāks par virsletnantu gan nav guldīts.Guldīti bez zārkiem, ietīti šinelī un viss. Tomēr jau kara beigas, bet ne sākums, kad katrai divīzijai pakaļ brauca ešelons ar gataviem koka zārkiem.
  Tā tāda maza atkāpe, bet īstais stāsts būs par otriem Neretas centrā esošiem kapiem-padomju kapiem, kuru dzirdēju tājā pašā laikā ,kad notika vācu kapu atrakšana. Stāstītājs-dzimis neretietis Ģirts Ozoliņš no  "Sleķu" mājām. tad viņs bijis mazs ,ziņkāŗigs puika, bet tagadējo kapu vietā bijusi  liela bedre ,pie kuras piebraukusi  smagā mašīna, kurā krustām šķērsām samesti krituši padomju karavīri. Smagajā mašīnā kritušie asiņaini ,netīri, bet viņus izkraut bedrē uzdots vienam karavīram ar ļoti dienvidsniecisku, aziātisku ārieni. Savukārt pie mašīnas ārpusē stāvējusi sieviete ar šauteni. Snaipere -teica Ozoliņa kungs ar savu šodienas pieredzi, bet arī tad kā puika ir sapratis, ka tā ir snaiperu šautene, jo uz tās ir optika jeb ierīces labākai redzēšanai. Mašīnā esošais savus kritušos cīņu biedrus no auto bedrē virzījis ar kāju spērieniem un grūdieniem, savukārt  to visu vērojusi snaipere un abi savā starpā lamājušies. Ko, to toreizējais puika Ģirts Ozoliņš neteica,  jo krievu  valodu tolaik nezināja. Lamāšanās turpinājusies līdz pēdējais mirušais padomju karavīrs ievēlies bedrē. Tad snaipere esot piesviedusi pie pleca šauteni. Šāviens. Dienvinieciskā izskata (aziāts) karavīrs iekritis nošauts pie tikko no mašinas izgrūstajiem, bet snaipere pagriezās un aizgāja Viss.
Kas gan vairs zina, vai uz baltajām plāksnītēm kapsētā ar kritušo vārdiem ir arī šī  snaiperes nošautā karavīra vārds?
Ainārs.Bajinskis.
Komentāri (0)  |  2013-01-06 06:58  |  Skatīts: 960x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ