Kā zemessargi gandrīz gāza Godmaņa valdību.


Bija, šķiet, 1993.gada ziema. Laikā, kad uz zemessargu vadu vēl bija tikai divi Kalašņikova automāti. Zemessargu vietējās rotas komandieris Ainis Butāns savas rotas komandējošo sastāvu izsauca uz savu māju Zalves kādreizējā veikala mājā. Aukstā ziemas dienā labi vien nosaluši vīri ieradās Zalvē. Cits ar auto, cits ar moticiklu „Emka”. Tas, kādēļ izsauca, netika iepriekš pateikts. Cilvēki desmit-divpadsmit. Varbūt padsmit.
 Saruna sākās ar kafijas dzeršanu, tad Ainis Butāns teica- jārunā svarīgs jautājums. Vai esošā valdība apmierina, vai nevajadzētu kaut ko labāku? Vīri atklāti atzina, ka Godmaņa valdība nav viņu valdība, nav tautas valdība.
Tad rotas komandieris jautāja skaidri: Ir jautājums no augstākās vadības. Vai zemessargi – komandieri būtu ar mieru ar ieročiem gāzt Godmaņa valdību?
Vajadzēja katram vada komandierim, nodaļas komandierim individuāli balsot. Par vai pret. Par sevi un reizē galvot par savā pakļautībā esošajiem vīriem. Balsojums bija vienbalsīgs- vīri katrs apliecināja, ka ir gatavi ar ieročiem rokās gāzt prettautisko Godmaņa valdību.
 Valdību, kura kādreiz apkurinātās mājas sakropļoja ar Godmaņa krāsniņu skursteņiem. Valdību, kuras vadītājs atklāti pateica, ka notiek pirmatnējā kapitāla uzkrāšana, kas visur esot notikusi uz citu sabiedrības locekļu rēķina. Zemessargi gribēja to pārtraukt.
Kad dažs aizbrauca uz mājām, tad gan sievai pateica, ka šodien tāds lēmums pieņemts, tāds lēmums. Ap sirdi nemierīgi, kaut  pārliecība par  lēmuma pareizību- milzīga. Tas tomēr nav joks- militārs apvērsums!
Mūsu novada zemessargi bija gatavi gāzt Godmaņa prettautisko valdību. Protams, ka tas nebija tagadējā Neretas novada zemessargu lēmums. Rosinātāji bija daudz augstāk, ar lielākām militārām pakāpēm. Ir zināms, ka tādas domas virmojušas (bija zināmas) arī augstākās militārās vadības rindās. Šādi noteikti tika jautāts arī citur un citiem zemessargiem. Jautājiet tiem, kas 1993.gada ziemā bija nodaļu, vadu, rotu komandieri! Tomēr notikumi nesekoja. Iespējams, kāds no organizatoriem tomēr nobijās. Pavēle rīkoties netika dota.
Iespējams, ka 1993.gada ziemā tika palaista garām iespēja iedibināt Latvijas politikā atbildību tautas priekšā par izdarīto. Iespējams, ka tāpēc pēc tam sākās zemessardzes novājināšana, padarīšana par tādiem, kurus izmanto, lai parādēs parādītu, ka Latvijā ir armija. Tomēr tas liecina, ka esot drosmīgiem vadītājiem Latvijas zemessargi bija gatavi rīkoties, aizstāvēt savu valsti pret godmaniskās valsts izlaupīšanas izsācējiem.
Nesen ,2012.gadā, Zemessardze nosvinēja savu divdesmitgadi. No savulaik pie Aiņa Butāna apspriedē bijušajiem daudzu vairs nav šaisaulē (arī Aiņa Butāna) , bet savus bērnus un mazbērnus audzināja tādus pašus-bez vienaldzības par zemi ,tautu, šeit notiekošo.
P.S. Notikumu aculiecinieki ir satiekami un iztaujājami. Jā, "Lietussargu revolūcijas" un tā 13.janvāra Doma laukuma bruģakmeņu mītiņu laikā zemessargus vēlreiz aicināja būt gataviem .Šoreiz- tā laika valdība. Atkal neizmantoja,jo daudzi patieca skadri-kārtības ievērošanā piedalītos, bet pret savu tautu-nē. Valdība nobijās no savas tautas ...
A.B.

  

Komentāri (0)  |  2013-01-17 11:36  |  Skatīts: 1506x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ