Biedrība ”Latvija par latu” pārsūdz tiesā CVK lēmumu referenduma sakarā.


Šodien, 28.martā biedrība ”Latvija par latu” pārsūdz tiesā CVK lēmumu referenduma sakarā. CVK uzskata, ka likumprojekts ”Grozījumi likumā ”Par Latvijas Banku”” nav pilnībā izstrādāts. Sūdzības teksts:

Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamentam
Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511
Kasācijas sūdzības iesniedzējs: Biedrība „Latvija par latu”, reģ. Nr.50008204061,………………………………………………
antiglobalisti@inbox.lv, tālr.: 29152159 

Kasācijas sūdzība

LR Centrālā Vēlēšanu Komisija (CVK) 18.03.2013. ar lēmumu Nr.14 nolēma biedrībai „Latvija par latu” atteikt likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” reģistrāciju, jo likumprojekts pēc formas un satura neesot pilnībā izstrādāts.
Šo CVK lēmumu biedrība pārsūdz kasācijas kārtībā pilnā apjomā.
CVK savā lēmumā balstās uz pieaicināto ekspertu atzinumiem (pielikumā), bet CVK šiem ekspertiem izvērtēšanai ir nosūtījusi vēstuli ar likumprojekta tekstu, kurš neatbilst biedrības iesniegtajam tekstam (pielikumā). Nosūtītai vēstulei ir dokumenta viltojuma pazīmes, tāpēc ekspertu atzinumi, kuri balstās uz šo vēstuli varētu būt neobjektīvi. Biedrība ir iesniegusi Ģenerālprokuratūrā iesniegumu (pielikumā) ar lūgumu izvērtēt šo gadījumu.
Pieaicinātie eksperti un CVK, izsakot savus viedokļus par iesniegto likumprojektu, skar jautājumus par euro (eiro) ieviešanu Latvijā un starptautiskus līgumus. Biedrība vēlas atzīmēt, ka euro ieviešanai Latvijā, varbūtējiem euro ieviešanas termiņiem un starptautiskiem līgumiem nav nekāda sakara ar biedrības iesniegto likumprojektu, jo likumprojektā runa ir par latu, nevis euro.
Iesniegumā nav atrodams vārds „euro” (eiro), bet gan „lats”, tāpēc ir pilnīgi nesaprotami – kāpēc eksperti runā par euro?. Ja eksperti un CVK locekļi biedrības iesniegtajā likumprojektā saskata vārdus, kuru tur nav, tas varētu liecināt, ka ekspertiem un CVK locekļiem varētu būt redzes, vai citi veselības traucējumi (piemēram, redzes halucinācijas), dēļ kuriem tie nav spējīgi adekvāti uztvert rakstīto (iespējams, arī verbālo) informāciju. Tātad runa ir par ekspertu un CVK locekļu pieskaitāmību un kompetenci. Ja eksperti un CVK locekļi nav pieskaitāmi, tas nozīmē, ka viņu lēmumiem un atzinumiem ir apšaubāms juridisks spēks.
Jautājumiem, kuri ir saistīti ar euro, ir saistība ar starptautiskiem līgumiem, bet jautājumi, kuri ir saistīti ar latu, ir Latvijas valsts iekšēja, nevis ārēja lieta. Tāpēc Satversmes 73. u.c. panti, kuros ir runa par starptautiskiem līgumiem, neattiecas uz biedrības iesniegto likumprojektu.
Biedrības iesniegtais likumprojekts nav pretrunā ar starptautiskiem līgumiem. Likumprojekts paredz iespēju cita maksāšanas līdzekļa esībai Latvijā nākotnē. Tautai ir tiesības arī lemt – cik ilgi viņi vēlas saglabāt latu, kā vienīgo maksāšanas līdzekli Latvijā. Tas, ka tautai ir tiesības to noteikt, garantē LR Satversmes 2.pants
LR Satversmē nav atrunāti jautājumi par kuriem tauta var lemt tautas nobalsošanā. Tas būtu neiespējami, jo to varētu būt neierobežots daudzums. Toties Satversmē ir atrunātas jomas, kuras tautai nav nododamas tautas nobalsošanai (Satversmes 73.pants). No šī izriet, ka visas pārējās jomas (gadījumi), kuri nav atrunāti Satversmes 73.pantā, ir nododami tautas nobalsošanai. Kā piemērus var minēt CVK interneta vietnē http://web.cvk.lv/pub/public/27531.html sadaļā „Tautas nobalsošanas” jau notikušās tautas nobalsošanas, kuras skar pensiju u.c. jautājumus. Lai gan šie jautājumi arī nav atrunāti Satversmē, tautas nobalsošanas par tiem ir notikušas.
Tas nozīmē, ka tautas nobalsošana par maksāšanas līdzekļa veidu ir pieļaujama un tam nav jāveido speciāli Satversmes grozījumi, kā to interpretē eksperti un CVK pārstāvji.
Iepriekšējie argumenti attiecās uz likumprojekta saturu. Šai kasācijas sūdzībai ir pievienoti „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” kurus ir pieņēmusi Saeima 10.01.2013 (pielikumā). Šis ir tas pats likums, kurā grozījumus veikt ir iecerējusi arī biedrība „Latvija par latu”. Salīdzinot abus likumprojektus var redzēt, ka abi likumprojekti ir skaidri izprotami un ietver visu nepieciešamo informāciju likuma pantu grozīšanai.
Pirms dokumentu iesniegšanas CVK 01.02.2013 CVK biedrības pārstāvjiem paskaidroja, ka nepastāv kāda specifiska, īpaša forma kurā ir jāiesniedz likumprojekti CVK. Forma neesot specifiski reglamentēta, bet esot vispārīga, kādā ir pieņemts rakstīt likumprojektus Latvijā. Tāpēc arguments no CVK puses, ka likumprojekts pēc formas nav pilnīgi izstrādāts, neatbilst patiesībai. Tas ir pārskatāms un satur visu nepieciešamo informāciju likuma grozīšanai.
Uzskatām, ka biedrības „Latvija par latu” iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Lūdzam LR Augstākās tiesas Senātu atcelt CVK lēmumu 18.03.2013., Nr.14, jo tas ir pretlikumīgs un ierobežo tautas tiesības būt par likumdevēju (Satversmes 64.pants). Nepieciešamības gadījumā varētu tikt aicināti savus viedokļus izteikt citi neatkarīgi eksperti, kuri būtu spējīgi adekvāti uztvert rakstītu un verbālu informāciju.
Pielikumā:
1) biedrības iesniegums CVK likumprojekta reģistrācijai (kopija);
2) biedrības iesniegtais likumprojekts (kopija);
3) CVK vēstule ekspertiem (kopija);
4) iesniegums Ģenerālprokuratūrā (kopija);
5) pieaicināto ekspertu atzinumi (kopijas);
6) CVK lēmums Nr.14 (kopija);
7) Saeimā pieņemtais likumprojekts 10.01.2013 (kopija).

 Rīga, 2013. gada 28.marts
Andris Orols, biedrība „Latvija par latu”, valdes priekšsēdētājs
Egijs Hofmanis, biedrība „Latvija par latu”, valdes loceklis

Avots - http://eirone.lv/dokumenti/biedriba-latv…

Komentāri (0)  |  2013-03-28 11:24  |  Skatīts: 1152x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ