Skolēnu ēdināšana Neretas vidusskolā un novadā. Jaunumi vidusskolā.


Saistībā ar šajā tekstā minēto par nepieciešamo Neretas vidusskolas internāta remontu, šodien piezvanīja vidusskolas direktore L.Grebska , kas sarunā apgalvoja, ka remonts Neretas vidusskolas  internātam nav nepieciešams. Acīmredzot, ziņas Neretā par to, ka remonts vajadzīgs, ir nepatiesas un remonts tuvākajos gados internātā netiks veikts. Paldies direktorei par informēšanu.
                                                                                                                                  KP Neretā.

Trešdien Neretas vidusskolā notika skolas un klašu vecāku sapulces, skolas vecāku komitejas pārvēlēšana. Zināmākie vecie jaunumi- tā saucamā e-klase jeb skolēnu dienasgrāmatu aizvietotājs gan skolēniem, gan viņu vecākiem. Pieeja šai sistēmai ir atsevišķi bērniem un vecākiem- katram ar savu paroli, ko skolas pārstāvji nosūta uz vecāku norādīto telefona numuru. Jebkurā brīdī šo paroli var palūgt atjaunot.
  Otrs jaunums- Neretas vidusskolā jauni skolas iekšējās kārtības noteikumi, par kuru zināšanu tagad skolēnu vecākus informēja. Apspriežot šos dokumentus un tajos rakstīto, skolas direktore L.Grebska paškritiski atzina, ka tajā rakstīto skola nepilda (attiecībā pret mazāko klašu skolēniem, viņiem pārvietojoties uz skolas ēdnīcu). Bet papīrā viss palikšot pa vecam, kaut kārtība būšot mazliet cita- katras klases skolotājs (audzinātājs) savu klasi pavadīs uz ēdnīcu un ēdīs pie viena galda. No zālē klātesošajiem teiktā bija noprotams, ka audzinātājiem šo ēdienu kaut kā apmaksās. Ja kāds teiks- kā tā, tad paskaidrojam no zināmā. Līdz šim Neretas vidusskolas ēdnīcas dārdzības dēļ sākumskolas klašu audzinātāji negāja uz skolas ēdnīcu, bet ēda līdzpaņemto. Ja ne visi , tad liela daļa. Situācijā, kad skolas vadība liek mazo klašu audzinātājiem pusdienām atvēlēto laiku tērēt savu audzēkņu uzraudzīšanā ēdamzālē, skolotājiem vairs nav kad apēst līdzpaņemto. Piespiest skolotājiem pirkt un apmaksāt diezgan dārgās Neretas vidusskolas ēdnīcas porcijas skolas vadība nevar, tāpēc, acīm redzot, šāds risinājums, kad mums, vecākiem, īsti nepateikts finansētājs apmaksās skolotāju pusdienas kopā ar bērniem. Ja domāts, ka to darīs Neretas vidusskolas ēdnīca, tad tas ir ļoti neētiski pret skolēniem. Ēdnīca Neretā ir privātuzņēmums, kas kaut ko apmaksāt var no savas peļņas. Tātad- no saņemtā par pakalpojumiem jeb pusdienām no citiem ēdējiem. Būtu briesmīgi un neētiski, ja skolas vadība par normālu uzskatītu, ka piespiedu pusdienas ēdošajiem skolotājiem tēriņus apmaksā pārējie- skolēni un skolotāji, kas ēd ēdnīcā.
 Saistībā ar Neretas vidusskolas ēdnīcu bija arī liela daļa darbu beigušās skolas vecāku komitejas vadītājas Marutas Blūmas atskaitē teiktais. Kā lielāko paveikto viņa uzsvēra iekustināto jautājumu par skolas kopgaldu jeb ēdnīcu.
  Mums, vecākiem, tagad ir iespēja izvēlēties- skolēni ēdīs kā vecos laikos –visi vienu ēdienu bez izvēles iespējām. Protams, ne jau kā tajos gados, kad uz klases galda uzlika lielas zupas bļodas, bļodas ar maltās gaļas mērci, ko katrs var liet pēc spējas apēst. Būtu porcijas, bet būtu lētāk, jo tas nu ir skaidrs, ka gatavot vienu ēdienu komplektu visiem ir lētāk nekā četrus vai piecus izvēlei- kā tas ir tagad. Var arī atstāt visu kā ir tagad. Protams, šie gatavotāji var būt gan esošais privātuzņēmums, gan kāds cits iepirkumu uzvarējis uzņēmums. Nez kāpēc pie variantiem skolas direktore nepieminēja Mazzalves skolas paraugu, kad pagasts algo divus virtuves darbiniekus-pavāres, kas gatavo ēdienu savējiem par pašizmaksu. Sproģu skolā ir variants ar vienu privāti strādājošu pavāri-Gunu Gadišķi, kas nodrošina skolēnu ēdināšanu arī par mazām cenām. Sapulces laikā dzirdējām, ka Mazzalves pamatskolas direktors ir piedāvājis neretiešiem braukt un Mazzalvi pusdienās. Līdzīgi-arī uz Sproģiem. Lai lētāk un pieejamāk. Lai bērni būtu paēduši un lēti. Abās citās novada skolās ar ēdināšanu viss kārtībā. Atcerēsimies, ka likvidētās Pilskalnes skolas audzēkņu lielāko daļu Mazzalves pamatskola ieguva ar reālām brīvpusdienām visiem audzēkņiem (arī brokastīm un launagu no tālākas puses braukušajiem. Dzirdēts, ka šādas brīvpusdienas esot joprojām. Apmaksāts savulaik tika no ārpus novada piesaistītiem līdzekļiem. Kā šodien- nezinu. )
 Neretas vidusskolas direktore L.Grebska sapulcē publiski pateica, ka ir pret izmaiņām skolēnu ēdināšanā. Pamatoja ar to, ka tas maksātu, un skolai ir kur naudu likt citur.
  Nezinātājiem viņa paskaidroja daļai novada iedzīvotāju jau zināmo, ka novads mums ir viens, bet katra gada budžets tiek veidots ar naudas sadalījumu pa pagastiem. Tātad reāli Neretas pagastam ar pagasta naudas maciņa turētāju Juri Zālīti gada laikā jāiztiek ar pagastam deputātu piešķirto. Pēc novada budžeta apstiprināšanas tādas novada naudas īsti vairs nav. Ir, bet ne tik daudz, lai dāsni piešķirtu kāda pagasta pēkšņi apjaustām vajadzībām. Protams, var jau cerēt, ka atņems citu pagastu budžetiem un iedos Neretai. Savulaik, Neretas novadam veidojoties, jau iedeva Neretai, kad nevarēja pabeigt remontu vidusskolas internātam. Nedomājam, ka citu pagastu iedzīvotāji un deputāti ir gatavi regulāri lāpīt neretiešu budžeta caurumus.
 Skolas direktorei esot daudzas ieceres , tikšot remontēts un siltināts sporta angārs, bruģēts vai asfaltēts ceļš no Mazās uz Lielo skolu. Esot vēl daudz vajadzību. (Jāsaka, ka esam dzirdējuši baumu, ka nesen atjaunotais Neretas vidusskolas internāts atkal esot nopietni jāremontē un vēl šo to. –KP)
  Par turpmāko skolēnu ēdināšanā lems Neretas novada deputāti, tādēļ jau vecāku sapulcē Maruta Blūma aicināja vecākus un tos, kam bērni vēl tikai gatavojas iet skolā, informēt  deputātus par savu viedokli bērnu ēdināšanā. Katram jādomā, kā būtu labāk viņu bērnam. Ja izdomā, viedoklis jāpaziņo lēmējiem- novada deputātiem. Iesakām  to darīt rakstiski.
  Vai visi no Neretas ievēlētie deputāti domā par pagasta (arī sava pagasta, kurā dzīvo vai strādā) iedzīvotāju labumu varam šaubīties, jo dzirdēts, ka pēdējā sasaukuma novada deputātu sēdē no citām apdzīvotām vietām nākušie deputāti esot ierosinājuši, ka vajadzētu Neretas tirgus laukuma šķembu klājumu pārklāt ar kaut ko stingrāku- bruģi vai asfaltu, bet Neretas iedzīvotāji- deputāti ( konkrēti L.Klimovičs) esot teikuši, ka tāpat esot labi. Tad nu tā esot palicis- ar esošajām šķembām novada centrā, kas gan ir labāk par agrākajām peļķēm. Ja vēl atceramies , ka pirms simt gadiem esošo tagadējā Neretas centra vietu atceroties, vecie iedzīvotāji ir teikuši, ka te nekā nesot bijis- tikai dubļi. Neretas mācītājmuiža (pagasta centrs tolaik bija Neretas muiža pie Lietuvas robežas) bija dubļi. Varbūt tiešām vajag šādas simtgadīgas atmiņas par Neretu saglabāt? Ja ne ar dubļiem, tad irdenām šķembām. Lai atceramies, no kurienes esam nākuši un uz kurieni atnākuši.
Komentāri (0)  |  2013-10-25 06:20  |  Skatīts: 1080x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ