EP pēcvēlēšanu pārdomas.


  Vispirms. Dažiem rezultāti šķiet pārsteidzoši, tomēr tas tā nav. Vēlēšanās bija 14 saraksti. Sabiedŗiba meklēja alternatīvu pie varas esošajiem. Realitāte- tādu neatrada. Ja godīgi paskatāmies uz visiem sarakstiem un sastāvu, tad no 14 sarakstiem tikai 3 (arī- tikai nosacīti) bija alternatīva pie varas esošajiem un bijušajiem. Lieli vai mazi politgrupējumi vai interešu grupas, bet tikai trijos  (Tās ir tikai manas domas, varbūt kaut ko nepamanīju.) nebija pie varas esošo, pie varas bijušo.
 Senākā tekstā –„Vēlētāju ceļa zīmes” jau teicu, ka 4.,6.,7.saraksti – pie varas nebijušo un neesošo saraksti.
  Sīkāk gan nepapētīju 6. Sarakstu – kristīgos demokrātus , lai uzzinātu, kāda politiskā pagātne ir citiem, īsti zināju tikai profesoru Brīveru. Pārsteidza tas, ka sestais saraksts kā savu karogu nenesa Brīvera vārdu un viņa pēdējā gada aktivitātes. Varbūt tas pārāk skaļi neizskanēja? Varbūt nedzirdēju?
   7.saraksts „Suverenitāte” bija pārāk salasīts, un acīm redzami tieši uz vēlēšanām izveidots. Īsti nebija skaidri viņu viedokļi, tas, kādu domu, priekšstatu vadīti 7.saraksta ļaudis sanāca kopā, ko bija gatavi darīt. Sociālajos tīklos sevi reklamēja ļoti aktīvi, bet ne vienmēr veiksmīgi. Akcents arī uz krievvalodīgo auditoriju nebija īsti sekmīgs. Tāds politisks ļurcīgums, neziņa par to, kurp šie cilvēki gatavi vest, izņemot  EP deputātu krēslus ievēlēšanas gadījumā. Vadošo cilvēku piederība dažādiem partiju nosaukumiem arī jauca cilvēkiem galvu.
  4. saraksts bija neliels, cienījams. Ja paskatās ziņas par saraksta cilvēkiem CVK datos, katram sava profesija, viena vai divas augstākās izglītības, ļoti labas sekmes profesijās, kas lielai daļai – pašņodarbinātā statusā- juristi u.t.t. Cilvēki, kuru ienākumi atkarīgi no tā, cik daudziem viņu kvalitatīvie pakalpojumi vajadzīgi. Ceturtajam sarakstam liels trūkums bija šo cienījamo saraksta cilvēku publiska nezināšana. Labi, zināja saraksta pirmo numuru A.Kūravu politiskās pagātnes dēļ, bet tas arī viss. Jo pat Kūravam intervijās žurnālisti zināja pajautāt par kādreizējo Tautas partijas ģenerālsekretāra amatu, bet tas– arī gandrīz viss. Publiski mazāk zināms, ka Augusts šo savu dzīves pieredzi augstu vērtē, to- kā nevajag rīkoties politiskām partijām. Ne velti tagad PPR jeb partija „Par prezidentālu republiku” ir ļoti uzmanīga, lai savā vidū neuzņemtu cilvēkus, kas sevi redz tikai politikā, valsts amatos. Tas viss ir jauki, bet šādas cilvēku grupas pārstāvjus ziņās nerāda saistot ar iespējamu valsts apzagšanu, ar dažādām cita vieda šmucēm. Viņus maz zina.   
   Vēlēšanas parādīja, ka šajās vēlēšanās balsot aizgāja motivētie vēlētāji- tie, kuriem  personīgi bija izdevīgi un vajadzīgs, lai konkrēti cilvēki tiktu Eiropas krēslos. Aizgāja arī tie, kas noticēja masīvajām vēlēšanu kampaņām. Neaizgāja tie, kas nesaskatīja, neatrada alternatīvu esošajai vai bijušajai varai. Situācija ar vēlēšanu sarakstiem tiešām bija tāda, ka 11 no 14 sarakstiem varēja atrast vienu vai vairākus vārdos zināmus Saeimas, pēdējās Augstākās padomes deputātus, kuriem bija savulaik iespēja veidot skaistu, neizzagtu Latviju, bet viņi šo izdevību savulaik neizmantoja.
  Ļoti vērīgi vēlētāji varēja atrast manis nosauktos sarakstus, bet varēja arī nezināt šos cilvēkus publiski. Acīmredzot, pārāk maz viņi tika popularizēti iespējamos veidos starpvēlēšanu periodā.
  Kas ir pozitīvais šajās vēlēšanās? It kā EP deputātu krēslus ieguvušie var līksmot, bet… Jenoti ar saviem 46 procentiem no 30 balsstiesīgo reāli saņēma mazāk par 15% balsstiesīgo atbalsta. Saskaņa- ar 13% reāli saņēma apmēram 6% balsstiesīgo atbalsta, Nodevīgie ar 14,25% -mazāk par 5% balsstiesīgo atbalsta. Ebreji –krievu aizstāvētāji ar 6,38 reāli pārstāv mazliet vairāk kā 2% balsstiesīgo. Zaļzemnieki ar saviem 8,26% pārstāv 2.46% balsstiesīgo. Atbalsts šiem „pseidouzvarētājiem” nav nemaz tik liels. Viņi savu savāca, sabiedrībai neieraugot alternatīvas viņiem- varas čūskulājam.  Labi bija tas, ka  Sabiedŗiba reāli uzspļāva Repšem un viņa sevi uzturēt nespējīgo bariņam. Arī citiem, kas kārtējo reizi gribēja vēlētājiem liet sīrupu ausīs.
Kas ir negatīvais šajās vēlēšanās? Ja līdzīga tautas attieksme un nespēja ieraudzīt alternatīvas esošajai varai, tad rudenī Saeimas vēlēšanās no Eiropas Padomes deputātu vēlēšanu sarakstiem Saeimā iekļūtu jenoti un saskaņai nespējīgie. Pārējie Saeimā nebūtu. Jā it kā labi, bet vai arī tos divus sarakstus mēs gribam redzēt Saeimā?
  Ko mēs varam mācīties no pēdējo vēlēšanu rezultātiem kā vēlētāji? Vēlētājiem ir lielas iespējas mainīt to, kā tiek vadīta Latvijas valsts. To varēs izdarīt rudenī- Saeimas vēlēšanās. Ja nebalsos par sarakstiem, kuros ir pie varas bijušie, esošie. Kā mēs šajās, pēdējās vēlēšanās redzējām, tikai 30 % balsstiesīgo gribēja , lai turpinās valsts izzagšana. Tas nav daudz, jo bija arī tādi, kas īstenībā gribēja dzīvot labklājības valstī Latvijā, bet noticēja reklāmai, pašslavinošiem apgalvojumiem. Jācenšas būt gudriem, informēt savus līdzcilvēkus par patieso politiķu būtību, padarīto, sastrādāto. Lai ļaudis atceras, ka lielie valsts maksājumi kaut kam, palēto izpārdotie valsts īpašumi (dējošu un ienākumus dodošu „vistu’ pārdošana), nejēgu bīdīšana labi atalgotos amatos- tas viss ir vēlētājam atņemtais. Slēgtās ,blakus esošās slimnīcas, skolas un cits cilvēkiem vajadzīgais, ko pēkšņi valsts vairs nevar atļauties. Visus laikus un pie visām varām- vaŗēja atļauties, bet tagad-nē. Piemērs- Hipotēku bankas sadalīšana un pārdošana ar daudzmiljonu zaudējumiem, lai  galvenais jenots saglābtu neveiksmīgo ģimenes biznesu. Otrs piemērs- valsts aviosabiedrība Aizrbaltic, kuru savulaik pārdeva zviedriem, tad atpirka, tad daļu pārdeva vācietim Flikam, tad atkal atguva un nemitīgi grūda un grūž valsts naudu aviokompānijā, kuru domā atkal pārdot. Tādi ir tie pie varas esošie- paši bankrotā un valsti arī turp ved. Vai mums, vēlētājiem to vajag? Laiks apdomāt līdz rudens Saeimas vēlēšanām. Jā, rudenī vēlēšanās piedalīsies arī jauntapusī Sudrabas organizācija. Redzēsim– kāda tā būs? No pēdējām vēlēšanām atbalstāmi varētu būt PPR jeb „Par prezidentālu republiku” saraksts un Kristīgo demokrātu saraksts, bet tajā vēl jāskatās personas, kas būs sarakstā. Par tā saukto  „Suverenitāti” nekas nav skaidrs- ar kādu nosaukumu un sastāvu tā startēs Saeimas vēlēšanās. Viņi pateiks- vērtēsim.
Mana pārliecība- nav atbalstāms neviens saraksts, kurā ir kāds bijušais Saeimas deputāts vai ļoti augsta ranga LV ierēdnis. Tas tomēr liecina par piederību esošajai un bijušajai varai, kuras mums neko labu nav devušas. Tikai savai kabatai. Kā mēs redzam,  mums, vēlētājiem, piedāvā galvenokārt pie varas esošos un bijušos dažādās kombinācijās. Pie varas nebijušo nav daudz, būtībā- daži saraksti. Atbalstiet tos ne tikai vēlēšanu dienās, bet arī tagad- līdz Saeimas vēlēšanām un pēc tām, tad ir cerība uz pārmaiņām. Ja kāds saka- to sarakstu ir tik daudz, tad šis raksts liecina- pie varas nebijušo, to, kam mums nav ko pārmest par valstī notiekošo, vēlēšanu sarakstos nav daudz. 2--3saraksti. Tikai.
Komentāri (0)  |  2014-05-27 11:48  |  Skatīts: 878x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ