Sabiedriskās izmeklēšanas komisijas veidošanas iniciatīvas grupa "Atklāti par "Citadeles" pārdošanu".


Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien vairāk un aktīvāk tiek spriests par valstij piederošās bankas "Citadele" iespējami drīzo pārdošanu.

Tiek piesaukti visdažādākie potenciālie pircēji, minētas dažādas iespējamās pārdošanas cenas, sabiedrība tiek baidīta ar sankcijām no Eiropas Komisijas (EK) puses gadījumā, ja banka netiks pārdota līdz šā gada beigām un tamlīdzīgi. Tomēr visa šī informācija lielākoties ir tikai baumu līmenī, jo patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu.

Nesen atklātībā nonākusi vēl satraucošāka informācija – valdība slēgtā sēdē slepeni devusi ekskluzīvas tiesības mēneša laikā iegādāties banku vienam no pretendentiem – ASV investīciju fondam "Ripplewood Holging
", turklāt par ļoti zemu cenu – 113 miljoniem eiro.

Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta "Parex
bankas" pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu. Mums nav pieņemami, ka tiekam uzskatīti par zemākas kategorijas cilvēkiem, kuri ir vajadzīgi un nepieciešami vien finasiālu grūtību vai krīzes laikā, bet pret kuriem var izturēties nicinoši un augstprātīgi tad, kad vēlamies saņemt nesagrozītu un nerediģētu informāciju par mūsu visu kopīgi ieguldītās naudas tālāko likteni un iespējām to atgūt. Šāda valdības attieksme arvien vairāk rada aizdomas, ka bankas "Citadele" pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet pat visas valsts finansu sistēmas stabilitātē.

Lūk, tikai dažas problēmas un jautājumi, kas atklāti un bez mākslīgi uzpūstas slepenības būtu jāizskaidro sabiedrībai, kopīgi meklējot vislabāko risinājumu ieguldītās naudas atgūšanai:
1. "Citadele" šī gada pirmajos sešos mēnešos ir strādājusi ar ievērojamu peļņu. Kāda ir ekonomiskā un finansiālā loģika pārdot banku šobrīd, kad pastāv reāla iespēja jau tuvākajā laikā panākt ieguldītās valsts naudas atgūšanu ar ievērojamu peļņu, kas potenciāli būtu ieguldāma valsts nebūt ne spožās finasiālās situācijas uzlabošanā, vienlaikus garantējot arī pārējo valsts bankai izsniegto aizdevumu un ieguldījumu drošību?
2. Mēs tiekam biedēti ar dažādām iespējamām sankcijām no EK puses, ja bankas pārdošanas process netiks pabeigts līdz šī gada beigām. Kādos līgumos un dokumentos šīs iespējamās sankcijas ir fiksētas? Vai Latvijas puse apzināti nepārspīlē šo potenciālo sankciju apjomu un sekas?
3. Kas un kādā veidā ir aprēķinājis šobrīd figurējošo bankas pārdošanas cenu? Vairāki ekonomisti ir norādījuši uz dīvainu metodoloģiju šīs cenas veidošanā, kas rada aizdomas, ka bankas cena tiek mākslīgi pazemināta, iespējams, par labu jau iepriekš zināmam pircējam.
4. Šobrīd priekšroka bankas pirkšanai ir dota ASV kompānijai "Ripplewood Holding
". Neoficiāla informācija liecina, ka šo kompāniju konsultē un lobē atsevišķiem valdību veidojošiem politiķiem tuvu stāvošas personas ar lielu ietekmi pašreizējā valdībā. Vai šī informācija atbilst patiesībai? Kas īsti ir šie lobisti, kāda ir viņu reālā ietekme un kā intereses viņi patiesībā pārstāv?
5. Cik liela loma bankas pārdošanas procesā ir atsevišķu valstu – īpaši ASV – vēstniecībām un kādas vienošanās ir panāktas vai slepeni neoficiāli slēgtas šo vēstniecību pārstāvēto valstu un Latvijas valdības starpā?
6. Vai Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, ar kādiem patiesiem mērķiem nosauktais potenciālais pircējs vēlas veikt darījumu? Vai šī kompānija vēlas uzsākt ilglaicīgu darbību Latvijā, vai ir tikai starpnieks tālākā bankas pārdošanas procesā, kurā ne Latvijas valdībai, ne iedzīvotājiem nebūs praktisku iespēju ietekmēt notikumu gaitu?
7. Pats būtiskākais – kāpēc viss bankas pārdošanas process notiek tik lielā slepenībā? Kas ir tie apstākļi un fakti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst uzzināt Latvijas nodokļu maksātāji? Vai šis pārspīlētās slepenības režīms ir EK vai pašmāju varas nesēju radīts?

Jautājumu, bez šaubām, ir krietni vairāk, atbilžu pagaidām nē.

Tāpēc mēs, iniciatīvas grupa, paziņojam par Sabiedriskās izmeklēšanas komisijas "Atklāti par "Citadeles" pārdošanu" izveidošanas uzsākšanu. Aicinām šajā darbā aktīvi iesaistīties finansistus, ekonomistus, politiķus, mediju pārstāvjus un visus tos, kuriem patiesi rūp, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda kārtējo reizi milzīgos apjomos netiktu vienkārši neprasmīgi vai pat, iespējams, apzināti pazaudēta.

Bez šaubām, ceram arī uz valdības un citu valsts struktūru atbalstu mūsu darbā, sniedzot nepieciešamo informāciju patiesības noskaidrošanā, tāpēc uz pirmo sanāksmi aicināti arī ministri, Saeimas deputāti, kā arī visi interesenti, kuriem šis jautājums šķiet svarīgs un būtisks.

Šobrīd jau esam sagatavojuši virkni iesniegumu dažādām EK institūcijām un amatpersonām, aicinot sniegt atbildes saistībā ar bankas "Citadele" pārdošanu. EK amatpersonu sniegtās atbildes tiks publiskotas.

Sabiedriskās izmeklēšanas komisijas veidošanas iniciatīvas grupas sanāksme notiks 12. augustā pulksten 13 viesnīcas "Valdemārs" konferenču zālē (Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 23). Pēc sanāksmes notiks preses konference. Vairāk informācija pieejama pa tālruni 25650226. Sekojiet informācijai arī mūsu blogā internetā privatizatori.wordpress.com
.

Nepieļausim, ka sīka elitāra ļaužu grupiņa uzurpē tiesības lemt par mūsu visu kopīgi ieguldīto naudu, pat negrasoties paskaidrot mums savas rīcības motīvus. Nepieļausim, ka visu mūsu kopīgie līdzekļi tiek izmantoti kādās ne līdz galam saprotamās politekonomiskās shēmās, kas, iespējams, ir pat kādas lielākas ieceres realizēšanas sākums ar mērķi padarīt mūsu valsti vēl vairāk atkarīgu no dažādu ārpusē esošu politekonomisku grupējumu interesēm. Mēs nedrīkstam būt bandinieki arī nekādās ģeopolitiskās spēlēs, jo tikai tā tauta un valsts, kas ir apveltīta ar pašcieņu, tiks cienīta arī pārējo tautu un valstu vidū.

Iniciatīvas grupas vārdā:

Ivars Brīvers, ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors
Elmārs Zelgalvis, LU profesors
Normunds Duļevskis, zvērināts advokāts
Ivars Redisons, jurists
Imants Liepiņš, žurnālists
Normunds Vilnītis, jurists, bijušais KNAB vadītājs
Edvards Ratnieks, jurists, LU doktorants
Mārtiņš Šics, mediķis, Latvijas dzīvības glābšanas asociācijas viceprezidents
Imants Burvis, pilsētas veselības biedrības valdes loceklis
Aivars Lapšāns, dzejnieks, komponists
Oskars Jepsis, ekonomika students
Haralds Elceris, fotogrāfs
Māris Spriņģis, LU spektroskopijas laboratorijas vadošais pētnieks
Dairis Kuciks, ekonomists, uzņēmējs
Aleksandrs Obižajevs, vieglatlēts, vairākkārtējs Latvijas rekordists kārtslēkšanā
Dzintra Mozule, žurnāliste, Ogres novada domes deputāte
Egons Vanuška, Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzemes nodaļas vadītājs

Aleksandrs Obižajevs, vieglatlēts, vairākkārtējs Latvijas rekordists kārtslēkšanā
Dzintra Mozule, žurnāliste, Ogres novada domes deputāte
Egons Vanuška, Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzemes nodaļas vadītājs

P.S> No šīs mājas lapas veidotājiem.
Cilvēki, kas šo parastījuši, pārstāv dažādas domubiedru  grupas. TAs ir pamanīts, ka daļa kandidē 12.Saeimas vēlēšanās:
vars Brīvers - startē Saeimas vēlēšanās no Reģionu apvienības
Normunds Duļevskis – startē Saeimas vēlēšanās no TB/LNNK
Normunds Vilnītis – startē Saeimas vēlēšanās no Reģionu apvienības
Edvards Ratnieks – startē Saeimas vēlēšanās no TB/LNNK
Mārtiņš Šics - startē Saeimas vēlēšanās no Reģionu apvienības
Valts Vīze – aktīvs Visu Latvijai biedrs
Dzintra Mozule – Ogres domē ievēlēta no Visu Latvijai

Ja Brīvera viedoklis nav pārsteigums- normāla attīstība no viedokļu paušanas esošajiem valdošajiem ( Lata saglabāšanu aizstāvot) līdz reālai  darbībai, tad Duļevskis, Ratnieks. Vīze.,Mozule pārstāv odiozo politgrupējamu, kas savulaik jau spēlēja teātri  , cenšoties smuki "pagulties" zem koalīcijas viedokļa.
Visdrīzāk- nodevīgo pārstāvji šajā grupā iefiltrēti koalīcijas uzdevumā, lai  diskreditētu iniciatorus (odiozais Rratnieks, kas savulaik skaļi runāja studentu vārdā, kuri viņu  nebija pilnvarojuši , un tāpēc padzina ),.Cerams, ka inicatīvas grupa attīrīsies no nodevīgo sērgas un spēs darboties Latvijas valsts iedzīvotāju interesēs, ko nodevīgie nekad nav darījuši. 
Reģionu apvienību vēlēšanu sarakstā ir ļoti daudziu partiju  pārstāvji, nosauktie pēc publiski zināmiā nav uzskatāmi par sliktākajiem reģionu apvienības saraksta pārstāvjiem  kā Bondars, Melngailis un jenotu politiskās atraugas .



Komentāri (0)  |  2014-08-12 00:58  |  Skatīts: 878x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ