Par to, kā Parādnieks cīnās par vairošanos- partijas vārdā un personiski.


Kā zināms, nodevīgo apvienības politikānis Imants Parādnieks sabiedrībā ir zināms ar cīņu par demogrāfiju personiskā un partijas frontē. Šiem, demogrāfijas jautājumiem bija veltīta fotoizstāde Neretas kultūras namā. Izstāde, kurā ļoti elegantās, sirsnīgās fotogrāfijās to autors Valters Poļakovs atainojis gan  vīrieša- sievietes attiecības, bērniņa gaidīšanu, pašus mazuļus. Ļoti skaista un klasiska (melnbaltais foto) fotoizstāde, kas Neretas kultūras namā.
 Izstāde 11.septembra vakarā vēl palika Neretas kultūras namā. Īsti ekspozīcijas atrašanās ilgums nav zināms, bet ja nākamā  izstādīšanas vieta- Viesīte, tad Neretā izstāde būs līdz 17.septembrim,varbūt 18.septembrim, ne ilgāk.
  Cik izstāde bija jauka, profesionāli veidota, tik mokošs bija atklāšanas pasākums speciāli aicinātajām jaunajām māmiņām ar bērniem līdz 7 gadu vecumam. Jo šoreiz izstāde jeb torte bija garnēta ar sasmakušu krēmu jeb politiķu un politikai klāt stāvošo runām. Galvenais runātājs bija nodevīgo apvienības vairošanās jeb demogrāfijas idejas cīnītājs Imants Parādnieks. Runātāji ,kas bija minēti afišā un redzami atnākušajiem-  Saeimas deputāte Elīna Siliņa, demogrāfs Ilmārs Mežs, publicists Otto Ozols, LDDK soc. lietu eksperts Pēteris Leiškalns.
  Kā ar to tiešām labo izstādi, bet pasākums acīm redzami bija domāts kā slēpts priekšvēlēšanu pasākums, kura mērķis- palīdzēt tikt 12.Saeimas krēslā Imantam Parādniekam. Tas parādījās ar ļoti īso un nekonkrēto Otto Ozola runāšanu un atbraukušo darbošanos ap projektoru, lai parādītu norises Katalonijā. Acīm redzot, bija cerējuši, ka varēs vērot iespaidīgu demonstrāciju, bet pārraide nespēja parādīt tos 2 miljonus katalāņu iespaidīgi, tāpēc atbraukušie ātri zaudēja interesi par redzamo. Ilmārs Mežs kā demogrāfijas speciālists runāja ilgāk, bet tad runāšanu uzņēmās pats Imants Parādnieks, lai visas klātesošās topošās un esošās māmiņas saprastu, ka bez Parādnieka latvju tauta nekādi nespēs vairoties.
 Diemžēl visi teksti bija par to, kā atbalstīt māmiņas un jaunos vecākus pirms dzimšanas, pēc dzimšanas un augot bērnam līdz pilngadībai. Par to, kas gaida savairotos un izaugušos bērneļus pēc 18-20 gadu sasniegšanas- plecu raustīšana, neziņa. Tātad- sabiedrība apmaksā, pārdalot finansu līdzekļus, bērnu rašanos, izaugšanu, lai pēc tam….  brauktu uz Anglijas, Īrijas fabrikām?
 Īpatnēji bija vairakkārt Parādnieka teiktais ,ka atbalsts būšot nepilnajām ģimenēm. Reta nepilnā ģimene var būt tēvs un bērns(bērni). Jo bērni, kā zinām, rodas sievietēm ar sākotnēju nelielu vīriešu piepalīdzēšanu.  Tātad domāts- vientuļās māmiņas ar bērniem.
 Vai tāds būtu mērķis- nepilnu ģimeņu vairošana? Ja tā, tad saprotama arī Imanta Parādnieka centība tādu nepilno ģimeņu vairošanā. Galu galā tās viņa publiski droši zināmās divas sievas, no kurām viena oficiāli sieva nevar būt, ir tās pašas nepilnās ģimenes, par kurām tā skaļi runā deputāts Parādnieks. Tātad- nekāda centība tautas vairošanās sekmēšanā,  bet elementāra savas personiskās izvirtības uzturēšanas pārlikšana uz sabiedrības nodokļu rēķina. Ja vēl dzirdētas  skaita ziņā neprecīzas (konkrētu personāliju ziņā) vēstis, ka Imantam Parādniekam ir šādas piecas „sievas”, no kurām viena ir neretiešiem labi zināma ,vairākus gadus kā Neretas vidusskolu beigusī vietējā, kas gan šobrīd ir prom no Neretas, tad izmisīgā darbība latvju tautas vairošanās sekmēšanā ir elementāra savu pasiju uzturēšana uz valsts nodokļu rēķina.  Par to Parādnieka piecnieku lai ziņas vāc dzeltenā prese, bet jāatzīst, ka ļoti amorāla izskatās šī vairošanās cīņa situācijā, kad acīmredzami domāts par savu draudzeņu, mīļāko, „sievu” uzturēšanu par visu mūsu naudu. Vēl viens pierādījums tam, ka esošie deputāti vispirms domā par savām interesēm, bet tad, ja tas izrādās arī sabiedrības interesēs, tad jāsecina- viņiem „gadījās”.
 Šī pasākuma laikā tika novērotas vēl vairākas interesantas situācijas. Stutēt pasākumu Parādniekam līdzi bija atbraukuši vairāki raksta sākumā nosauktie cilvēki. Elīna Siliņa acīmredzami kavējās, par ko Parādnieks klātesošos informēja. Arī daudz nerunāja, jo uz nākamo Saeimu nekandidē. Tomēr pasākuma beigu daļā ieradās vēl viena persona- Saeimas deputāte Vineta Poriņa, par kuras iespējamo ierašanos Parādnieks klātesošajiem netika bildis ne vārdiņa. Tālāk sekoja visinteresantākais, jo sarunām ievirzoties izglītības lauciņā, kur no klātesošajiem zinošākajai vajadzēja būt Poriņai, Parādnieks izmisīgi un aktīvi centās pārtraukt Poriņas runāto par izglītību, aicinot vairakkārt klātesošos doties runāt neformālā gaisotnē pie kafijas un tējas galda. Viņš tik aktīvi un acīm redzami centās torpedēt partijas viedokļu atspoguļošanas paplašināšanu, ka es sākumā nesapratu- kāpēc? Padomājot un tagad rakstot šo tekstu, sapratu. Man mazliet tas atgādina kādreizējo Parādnieka un Jāņa Sila vienlaicīgo kandidēšanu no VL/TBLNNK saraksta Zemgales apgabalā, kad Parādnieks atklāti nervozēja un uztraucās par Sila iespējamo ievēlēšanu. Piektdien izskatījās kaut kas līdzīgs. Manuprāt, esošajā situācijā no NA var no Zemgales saraksta ievēlēt ne vairāk kā divus. Tikai vai veselus divus- kā kurš vērtē. Varbūt tikai vienu. Parādnieks sarakstā ir otrais, Poriņa trešā. Tas būtu iemesls? Svītrojumu un nepopularitātes dēļ palikt listē trešajam, netikt Saeimā- tik šausmīgi? Greizsirdība pret partijas biedri un kolēģi  brīdī ( Varbūt ilgstoši?) , kad Parādniekam otrajā plānā paliek kopus jeb partijas intereses pret personīgajām? Un tāds personīgo interešu egoists ir viens no nodevīgo publiskajiem līderiem?
 Kārtīgi pārdomājot- tas nepārsteidza, jo ….  Pasākumam beidzoties pie kafijas un tējas galda, kur centos iepazīt Latvijas patstāvībai naidīgas organizācijas pārstāvjus, radās vēl interesanta situācija ,kad pirmoreiz „dzīvajā” ieraudzīju klātesošās šīs organizācijas darbones Andru Kaupi un Marlēnu Pirvicu. Izrādās, lielais vadītājs un tautas vairošanās speciālists Parādnieks abas dāmas no Rīgas atvedis autobusā, tad autobuss aizbraucis atpakaļ uz Rīgu. Ap pusdeviņiem pie kultūras nama direktores ierodas viena no minētajām (Marlēna Pirvica) ar jautājumu- kad pēdējais sabiedriskais transports uz Rīgu(Tas bija aizgājis jau trijos pēcpusdienā.)? Dižais deputāts palīdzes pametis likteņa varā, jo tobrīd kopā ar savu pasiju no Neretas devies prom. Sākās interesanta zvanīšanās, situācijas risināšana. Mēs neretieši, pirms pasākuma smējām, ka varbūt vajadzēs un prasīs naktsmītni „deputāta vairošanās programmas” īstenošanai. Parādnieks par vairošanos kā vienmēr bija padomājis, bet ne par nesavtīgajām palīdzēm Marlēnu un Andru.  Visvairāk cilvēciski bija žēl Andras, kas jau vairāku gadu un vēlēšanu kampaņu gaitā tika stutējusi Imanta Parādnieka tikšanu Saeimā, bet tagad viena (vai kopā ar Marlēnu Pirvicu) atstāta tumšā pat ne vakarā, bet naktī tālajā  no Rīgas Neretā, intensīvi un izmisīgi skraidot pa kultūras nama foajē, apgāza fotoizstādes ievadstenda foto.
  Tāds vakars, tādi novērojumi par politikāni, kas grib rūpēties visu tautu vārdos, bet spēj- tikai par savām pasijām, aizmirstot par palīdzēm. Droši, ka tāds kā nedomāja par sabiedrības interesēm līdz šim, tā nedomās arī nākotnē. Par vairošanos- par to noteikti domās. Personisko interešu vadīts.

Raksta turpinājums, NA biedru rakstīts, ar manu nelielu komentāru:
1) Andras Kaupes 2014.gada 15.septembra vakarā uz draugiem.lv kontu pirmā atsūtītā vēstule raksta autoram:


2) ) Andras Kaupes 2014.gada 16.septembra agrā rītā uz draugiem.lv kontu otrā atsūtītā vēstule raksta autoram:


3) No telefona numura, kas  4-5 gadus zināms kā Imanta Parādnieka numurs, 16.septembrī  09:17 raksta autors saņēma īsziņu ar mīļiem vislatviski nacionāliem vēlējumiem:
"Labrīt! Lai viss ko Tu dari un novēli citiem Tev tiek atdarīts dubulti. Lai Tev izdodas sakārtot savu dzīvi un sevi, tad arī skats uz apkārtējo pasauli un citiem būs gaišāks. Imants"
Pareizrakstība atstāta rakstītāju izpildījumā.

Vērtējums pēc NA biedru ieguldījuma  raksta papildinājumos.
Vispirms. Pilnīgi ticu, ka Imants Parādnieks noorganizēja transportu Neretā pamestajām divām cīņu biedrēm.
Neticu, ka abu pamesto sākotnējais nodoms bija stopot uz Rīgu pēc pasākuma, jo ap pusdeviņiem vakarā, kad I.Parādnieks jau sen bija prom no kultūras nama, Marlēna Pirvica, mums, vairākiem neretiešiem, jautāja par to, kad būs pēdējais sabiedriskais transports uz Rīgu. Cilvēks, kas ieradies, lai atpakaļceļu stopotu, nejautā pēc satiksmes autobusa. 
Pilnībā ticu, ka Andra Kaupe iz izcila stopotāja. Tomēr tas neapgāž to, ka viņa, palikusi ar Marlēnu divatā, acīm redzami nervozi staigāja pa Neretas kultūras nama foajē, kas kulminēja ar  izstādes reklāmstenda foto nogāšanu. Manuprāt, tajā vakarā stopot nebija paredzēts. Cilvēks, kuram vakara plāni zināmi, tā nenervozē, negāž interjera priekšmetus.
 Saprotu, ka I.Parādnieks iemieso tāda etalonvīrīeša kvalitātes, kas , aizmirsis uz Neretu atvestās dāmas, tomēr sarunā transportu, kas viņas aizvedīs līdz Rīgai ( kad pašas aizmirstās par sevi telefoniski atgādina). Saprotams, kur nu man un citiem līdz tādam līmenim. Mēs vienkārši- ja aizvedam, tad arī uzreiz pēc pasākuma vai izklaides atvedam atpakaļ. Bez atgādināšanas.  Saprotu, ja sieviešu vairāk, var aizmirsties.
 Par mīļajiem vēlējumiem īsziņā paldies. Tiešām, vēlu, lai cilvēki  vērtē un seko politiķu darbībai ne tikai priekšvēlēšanu laikā, paši ir aktīvāki. I.Parādnieka vēlējums par to dubulto man noderēs kā deviņu lugu autoram ar divu gadu stāžu  (no kurām četras vairākkārt iestudētas, viena- visas Latvijas auditorijai LR Radioteātrī). Būtu labi, ja vairāk vērtētu, pamanītu. Tiešām, noderētu.
Tagad- gaidīsim raksta turpinājumu?
     
Komentāri (1)  |  2014-09-13 11:57  |  Skatīts: 1647x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Andra Kaupe - 2014-09-15 13:31
Ļoti spilgts piemērs, kā žurnālists, tikai mazliet sagrozot faktus, spēj pataisīt baltu par melnu!
Formāli melots ir tikai pavisam nedaudz - par to, ka gaidām Vinetu Poriņu, kura kavējas, Imants klātesošos informēja!
Kas attiecas uz manu un Marlēnas atgriešanos Rīgā - patiesībā bija tā, ka mēs pašas bijām gatavojušās atgriezties Rīgā ar autostopiem/sabiedrisko transportu, jo neuzskatījām to par problēmu, bet Imants, to uzzinājis, operatīvi noorganizēja transportu, kas mūs aizved uz Rīgu.
Ainār, es personiski gaidu Tavu atvainošanos!


Atpakaļ