Jau pēc Ziemassvētkiem ,tuvojoties jaunajam, 2013.gadam, Neretas bibliotēkā 28.decembrī 15:00 notika pasākums, kas noslēdza bibliotēku organizēto konkursu mājas mīluļu saimniekiem. Viņiem bija iespēja pastāstīt par saviem mājas iemītniekiem. Tiem, kam četras kājas-suņiem un kaķiem. Pirms tam šie literāri-dzejiskie apraksti bibliotēkas apmeklētājiem bija apskatāmi un izlasāmi lasītavā.
Te citēšu fragmentus no literārajiem aprakstiem:
„Mums mājās nekad nav bijis garlaicīgi- te viena aste glaužas pie kājām, te otra jau gaida kādu kārumu pie ledusskapja, vēl kāda vēlas ārā pastaigāties. Mūsu mājās jūtama drošības sajūta, kuru nodrošina mūsu trīs mājas sargi. Tāpat mūsu mājās valda siltums, kas sasilda aukstajos ziemas vakaros. Mēs ļoti par viņiem rūpējamies, lutinām, jo mūsu dzīvnieki ir mūsu ģimenes locekļi. Ar kādu prieku viņi mums sagaida mājās! Tādu mīlestību un uzticību var sagaidīt tikai no dzīvniekiem!
Samanta Cvetkova.
„Labestība.
Savam sunītim ieskatos acīs.
Cik daudz tur labestības, mīļuma redzu!
Es arī to cilvēkos vēlētos ieraudzīt,
Kad ikdienā pa šo pasauli eju.
Es ņemu to klēpī un noglāstu-
Viņš paļāvīgs laiza man seju.
Es arī cilvēkos mīlestību vēlos ieraudzīt,
Kad ikdienā pa šo pasauli eju.”
Vits Petronis.
„Suņa vārds ir Roksis. Jau 6 gadus sargā kādas Neretas novada Mazzalves pagasta mājas. Viņš ir labākais draugs ikvienam, kurš ir labākais draugs viņam. Pats tehniskākais suns novadā! Roksim nav problēmu apsēsties uz motorollera un kopā ar saimnieku braukāties vai iekāpt traktora piekabē un braukt lauku darbos. Viņam atliek tikai dzirdēt vārdu- braucam?, un Roksis jau ieņēmis savu vietu uz attiecīgā braucamā. Rikša vājība-akmeņi, ar tiem viņš pienēsājis visu zālāju. Akmeņus viņš atradīs jebkur, grāvī, pļavā, dīķī vai iekārtotā daiļdārzā. Gudrākais un mīļākais suns saviem saimniekiem.”
Daiga Bazule
„Pastāstīšu, kā tikām pie vēl vienas astes.- maza balta kaķēna. Mamma jau sen sapņoja par baltu kaķēnu un nu radās iespēja izglābt mazu dzīvībiņu. Atlika tikai pierunāt mājas saimnieku-tēti. Pēc nepilnas stundas sarunas tētis padevās. Nu mums mājās ir arī trešais kaķis-balts, balts, kā pieniņš. Ilgi domājām vārdu, līdz vienojāmies viņu nosaukt par Mikiju. Viņš ir tik dzīvespriecīgs, jautrs! Pašlaik viņam niez zobiņi un, kā mamma saka, mute visu laiku vaļā(lai kādam iekostu). Pašlaik mūsu rokas ir vienos skrāpējumos, bet nekas, to visu var paciest. Tētis saka, ka mūsu Mikijs ir nokļuvis paradīzē.”
Samanta Cvetkova.
„Rekša sapnis.
Rudens savā gaitā rēnā
Klīst pār mežiem, klīst pār laukiem.
Reksis saulē siltajā
Ir pie būdas piesnaudis.
Sapnī redz viņš medības,
Kurās pēdas veicīgi
Dzen tas ruksim-mežainim,
Kartupeļu racējam.
Bet pēc medībām, ak , prieks!-
Saimnieks tam kā godalgu
Pasniedz bļodu kārumu,
Lielu kaulu piedevām….”
Lidija Ozoliņa.
Pasākums sākās ar to, ka bibliotēkas darbinieces aicināja visus ciemiņus un reizē četrkājaino draugus pie tējas galda. Viņu uzrakstīto visiem izteiksmīgi norunāja bibliotekārēs R.Kviese un B.Petrone, kamēr trešā bibliotekāre I.Isakoviča notiekošo fiksēja video un fotogrāfijās, tā veidojot bibliotēku pasākumu video un foto arhīvu.
Kad viens literārs darbs tika nolasīts, tad autori saņēma balvas, jo pēkšņi ieradās aizkavējies Ziemassvētku vecītis ar garu baltu bārdu un dāvanu maisu. Pēc nolasītā darba autors, četrkājainā saimnieks saņēma dāvanu –saviem mīluļiem. Suņi saņēma tādas īpašas ādas pastaliņas, kas Ziemassvētku vecīša vārdiem esot gan garšīgas, gan skaistas un pasargā no graušanas saimnieku apavus. Savukārt kaķu stāsta autore saņēma saviem mīluļiem no dāvanu maisa īpašās rotaļu peles., lai mazam kaķēnam ātrāk prasmes ir rokā. Šķiet, paši saimnieki palikuši bešā? Nekā nebija! Katrs dalībnieks saņēma skaistu pateicības rakstu un –medaļu kaklā. Jā, parasti ir tā, ka saimnieki aizved savus mīluļus uz izstādēm , tur tie nopelna medaļas, bet šoreiz lielum lielas šokolādes medaļas saviem saimniekiem ar savu gaitu aprakstiem ir nopelnījuši četrkājainie ģimenes locekļi saimniekiem. Savukārt Paula Kalniņa klātesošos priecēja ar ģitāras spēli un dziesmām. Katrs stāsts par četrkājaiņiem tika papildināts ar muzikālu priekšnesumu. Pati Paula saņēma arī balvu no Ziemassvētku vecīša rokām par skaisto priekšnesumu.
Kad dāvanu maiss bija tukšs un saimnieki un viņu četrkājaiņi apdāvināti, Ziemassvētku vecītis aizgāja, bet visi palika vēl ilgi kopā un stāstīja par to, kā dzīvo, ko saprot ,mīl un arī nīst viņu četrkājainie ģimenes locekļi. Vakars ieilga nemanot uz vairākām stundām, un klātesošie šķīrās kā vienas kopības locekļi, jo visus vieno četrkājaino draugu mīlestība.
Paldies bibliotēkas darbiniecēm par jauko un sirsnīgo pasākumu! Jāatzīst, ka šādi palielinoties pasākumu apmeklētāju skaitam, bibliotēkai tos var nākties rīkot kultūras nama pirmajā stāvā, jo otrajā telpas var kļūt par šaurām. Savukārt apmeklētājus aicinu atbalstīt bibliotēku pasākumus ar piedalīšanos, darbiem, pastāstot par paveikto. Ir vērts!
A.B.
