Neretas pusē daudzi, kam ir problēmas ar zobiem, zina zobu tehniķi J.Tāli, bet tagad retais atceras viņa vectēvu, kas dzīvoja Neretas muižas tuvumā. Neretas muiža ar vārtiem, kuros bija ievīta metālā kalta īpašnieku monogramma (vēlākos gados vārti esot nozagti un greznojuši kādas privātmājas vārtus) ,parku pirms 40 un vairāk gadiem bija iecienīta Neretas vidusskolas skolēnu pārgājienu galapunkta vieta. Latvijas muižu pazinēji ir teikuši, ka, ja Neretas muiža būtu tikusi saglabāta, tad šodien skaistumā varētu līdzināties Rundāles pilij.Neaizbraucot līdz muižai Neretā pie vidusskolas uz akmens ārpusē var redzēt marmora sunīti, kas nācis no Neretas muižas agrākās godības. Pils neizpostīta stāvējusi līdz pēdējam karam, kad tās īpašnieks pēc zemes reformas esot pārdevis gan logus, gan parketu ,gan visu pārējo no pils jaunās daļas,kur tagad ir tikai mūri. Viņa vārds esot bijis Kaņepējs.
Savukārt apkārtējiem pensionāriem papļāpāšana ar bērniem bija maza pārmaiņa vienmuļajā ikdienā. Tā viena šāda pārgājiena laikā mūsu zobu tehniķa Tāļa vectēvs stāstīja vai nu paša atminēto vai vecāku stāstīto par pēdējo Neretas muižas īpašnieku Šuvalovu ģimenes viesošanos Neretas pilī. Vienā no 99 viņiem piederošajām.
Vecais grāfs tajā laikā (pirms pirmā pasaules kara) bijis slims ar kājām. Nevarējis paiet, parvietojies ratiņos vai ticis nests. Visa Šeremetjevu ģmene uz Neretas muižu atbraukusi ar vieglo auto. Pie stūres esot bijis šoferis,bet braucis arī grāfa dēls. Tad nu , lai iepriecinātu muižas zemnieku bērnus, jaunais Šeremetjevs esot vizinājis zemnieku bērnus ar auto. Auto braucis apļus muižas pagalmā ar priecīgiem par izklaidi Neretas muižas zemnieku bērniem. Tādu notikumu tālaika bērnu dzīvē, kas palicis atmiņā vēl pēc vairāk kā 70 gadiem un tika pastāstīts mums pirms vairāk kā 40 gadiem.
P.S. Dzirdēts,ka pēdējais Šeremetjevs miris Austrālijā ar latvisku uzvārdu. Varbūt taisnība?
A.B.
