Nez kuro reizi Latvijā ierodas ASV īpašais sūtnis Duglass Deividsons. Izskatās- lai turpinātu savulaik 2.pasaules kara laikā tolaik uzsākto kopā ar PSRS Latvijas iznīcināšanu. Ja tolaik ar milzīgu ASV atbalstu PSRS otrreiz okupēja Latvijas teritoriju un turpināja Latvijas valsts un tās iedzīvotāju iznīcināšanu, tagad Deividsons savulaik okupāciju laikā iznīcināto Latvijas pilsoņu īpašumus cenšas atdot kādreizējo sabiedroto ,PSRS iedzīvotāju pēctečiem, kuri piedalījās Latvijas valsts iznīcināšanā , PSRS varas nostiprināšanā šeit.
Būtībā Deividsons cenšas nostiprināt savulaik ASV un PSRS kopīgi veiktās Latvijas valsts okupācijas sekas.
Latvijas žīdu aktivitātes Latvijas valsts iznīcināšanā 1940.gadā nav vienkārši vērtējamas. Jo proporcionāli valstī dzīvojošo tautību skaitliskajam sastāvam, bija visaktīvākie Latvijas valsts iznīcināšanā un PSRS varas nostiprināšanā. Proporcionāli. Atbilstoši viņu skaitam Latvijas iedzīvotāju kopumā. To vēsta vēstures notikumi, to saka sarunās šo periodu pētījušie vēsturnieki. Tātad, pirmajā izsūtīšanā mirušo daudzo zīdaiņu un sirmgalvju bojāeja- lielas daļas pirmskara Latvijas žīdu sabiedrības vaina. Ne velti atmodas laika aktīvistam M.Vulfsonam daudzi pārmeta šo līdzdalību būtībā masveida slepkavībās kas reāli bija šīs izsūtīšanās ,kā arī tie pēc padomju pirmās okupācijas beigām atrastie masu kapi un slepkavību vietas.
Neviens, protams, neatļausies teikt, ka pirmskara žīdu sabiedrības lielas daļas līdzdalīgās (Ne visu! Daļu pašus izveda, citi nebija aktīvi represijās.) izsūtīšanās nogalinātie zīdaiņi, bērni, sirmgalvji un citi ir mazvērtīgāki par tiem, kurus pēc padomju pirmās okupācijas beigām sastapa Latvijas teritorijā kā šo izsūtīšanu līdzdalībniekus un sabiedrība vērsās pret šiem masveida slepkavību līdzdalībniekiem. Tiem, kuri nepaspēja aizmukt uz padomju valsti kopā ar atkāpjošos padomju karaspēku. Rezultātā šīs noziedznieku un slepkavu izolēšanas procesā tika pieļautas pārmērības, kad , iespējams, kā atriebe par mazu bērnu iznīcināšana notika arī šo slepkavu ģimenes locekļu iznīcināšana. Tas notika laikā, kad pasaules lielvaras cīnījās savā starpā un Latvijas valsts nebija. Tā neeksistēja. Latvijas valsts nevar atbildēt par tolaik notikušo.
Kad Latvijā notika otrā padomju okupācija, bijušās Latvijas valsts teritorijā ieplūda arī okupētājvalsts PSRS iedzīvotāji, kuru vidū (tolaik jau ar PSRS pasēm) gan Latvijas pirmskara žīdi ar izsūtīšanās notraipītām asiņainām rokām, kā arī PSRS ebreji, veicot iedzīvotāju sastāva maiņu, iekārtojoties iznīcināto un no padomju varas aizbēgušo Latvijas iedzīvotāju mājvietās.
Šobrīd teikt, ka kaut kas pienākas no atjaunotās Latvijas valsts tās iznīcinātājiem un iznīcinātāju pēctečiem, ir vienkārši amorāli. Izrādās, ka ASV īpašais sūtnis ir amorāla persona, kas nekaunas mudināt turpināt Latvijas Republikas vairākkārtējo okupāciju sekas nostiprināt.
Nav reāli ļoti daudziem īpašumiem agrāko īpašnieku, ļoti daudziem ārzemju ebrejiem atdoti denacionalizācijas laikā īpašumi bez dokumentiem, tikai pamatojoties uz nedrošu mutisku liecību pamata. Tā izrādīta liela pretimnākšana vienai konkrētai pirmskara Latvijas sabiedrības daļai. Šodien D.Deividsons netieši mums pasaka –tolaik,1940.-1991.gadā ar ASV un PSRS atbalstu Latvijas valsts nav pietiekoši postīta. Vajagot vēl. Atbalstot tos, kas tieši vai netieši piedalījās šīs pašas Latvijas valsts iznīcināšanā, mums prasa nožēlot. Šiem postītājiem dot vēl to, kas viņiem nepienākas, nekad nav piederējis. Turpināt kā 1940 .gadā, kad izsūtīto mājās iekārtojās izsūtīšanu un padomju varas aktīvisti. Deividsons aicina turpināt šeit padomju pirmās okupācijas tikumus un likumus. Kad Latvijas valsts nīdējiem un postītājiem vajag vēl un vēl, uz Latvijas valsts pilsoņu rēķina.
Atjaunotās Latvijas vēsture liecina, ka, ka lielāko ļaunumu atjaunotajai valstij un tās pilsoņiem nodarījuši Latvijā aktīvie kādreizējie padomju varas atbalstītie padomju ebreji Laventi, Kargins, Krasovickis. Zaharjins.
Savukārt ,pirmskara židu sabiedrības pēcteču zināmākie pārstāvji ir sabiedrībā pozitīvi vērtēti. Piemēram, Frenks Gordons, Kirovs Lipmans. Cilvēki, kuri jūt sasaisti ar Latvijas valsti, tiek novērtēti.
Neviens šo nelikumīgi kāroto īpašumu nacionalitātes pārstāvis nav tiesāts par noziegumiem laikā no 1940.gada. Vismaz – nav zināms. Gan jau kāds deviņdesmitgadīgais vēl ir palicis!
Būtībā Deivids Deividsons mums piedāvā labprātīgi turpināt 1940.gada pirmās padomju okupācijas norises, īpaši labvēlīgi izturoties pret tiem, kas šeit, saskaņā ar starptautisko tiesību normām , uzturas nelikumīgi. Padomju laikā Latvijā iebraukušajiem. Ar šaubīgi iegūtām pilsonībām kā Suharenko.
Šodien jāizvērtē tas, kā pēc 1940.gada 17.jūnija rīkojās bijušo organizāciju pārstāvji. Dokumentu vēl ir pietiekoši. Izvērtēt var. Ja organizācijas biedru vairums vērsās pret Latvijas valsti, aktīvi piedaloties tās struktūru un iedzīvotāju iznīcināšanā- par kādu atdošanu vispār var būt runa? Pateiksimies slepkavām par savu senču iznīcināšanu?
Sākt vajadzētu ar to, ka Deividsons kopā ar Suharenko LTV1 uz ceļiem Latvijas sabiedrībai izlūgtos piedošanu par nodarīto Latvijā kopš 1940.gada17.jūnija. Jāsāk ar to, tad jāizvērtē bijušo īpašnieku atbildība Latvijas valsts iznīcināšanā, bet pēc tam- paskatīsimies. Vēstures dokumentu zinātāji saka, ka kārei pēc īpašumiem vajadzētu zust. Vai tiešām gribēs būt Latvijas valsts un tās pilsoņu iznīcinātāju mantinieki?
