Latvijas valsts ekonomiski vārgo organismu trīs nosauktie ir aplaiduši ar smagu finansu kaiti- svešu naudu. Okupācijas. Finansu un morālās okupācijas instrumentu- „euro”.
Situāciju šobrīd mainīt nevaram. Kā ārsti saka smagi slimiem, kuriem svarīgi saglabāt esošo veselības līmeni- ar slimību jāsadzīvo. Arī Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem jācenšas sadzīvot ar šo smago slimību- „euro” tā, lai nepasliktinātu mūsu finansu veselību. Par spīti tiem trim finansu dulburiem , kuri sīku personīgu interešu dēļ pārdeva valsti ar tās iedzīvotājiem.
Kādas ir tās bīstamākās slimības pazīmes, no kurām mums jāizvairās, sadzīvojot ar pagaidām neārstējamo slimību „euro”?
Eiro tiek viltots. Tas, ka jau pirmajās janvāra dienās parādījās presē ziņas par viltojumiem, tas, ka TV reklāmās pēkšņi intensīvi rāda papīra naudas zīmju drošības pazīmes, liecina- problēma ir liela un, šķiet, neatrisināma. Tie, kas jau paspējuši redzēt metāla naudu, varēja konstatēt, ka dzeltenīgās monētas ir arī ļoti nobružātas, ar grūti saskatāmu nominālu. Viss liecina, ka euro ir ieviests, bet cīņa ar šiem nedrošajiem un viegli viltojamajiem lata aizstājējiem ir atstāta mūsu, iedzīvotāju, ziņā.
Varam ieteikt tikai vienu. Maksimāli izmantot bezskaidras naudas norēķinus- tas ir vienīgais, kā nesaņemt maciņā viltojumus. Kā zinām, viltojumus pret īstu naudu nemaina. Viltojumus paņem un priecājieties, ka netopiet tiesāti par viltotas naudas izplatīšanu. Drošības ziņā lats bija daudz drošāks, grūtāk viltojams.
Ir dzīvē situācijas, kad vajag skaidru naudu. Kādam jāmaksā u.t.t. Tad naudu var izņemt no bankas, kur teorētiski būtu jābūt neviltotām naudas zīmēm. Izņemt tik, cik vajag šiem skaidras naudas norēķiniem. Tomēr tas, ka pat banku sagatavotajos „euro” sākumkomplektos bija brāķa vai viltotās monētas, liek šaubīties, ka iespējams šo jau oficiāli nekvalitatīvi izgatavotos erzacus atšķirt no neīstiem jeb viltotiem. Erzac-PSRS jeb ES ar savu erzacnaudu. Tā ir šodienas realitāte.
Visbīstamākās vietas, kur mūsu maciņā var iekļūt viltojumi, nekvalitatīva nauda, ir tirdzniecības vietas. Saņemot atlikumu par pirkumu, šo atlikumu fiziski pārbaudīt pārdevēji nespēj. Vismaz mazākos nominālus.
Nākamais. Klīst ziņas par iespējamu šaubīgas naudas iekļūšanu tagad jau „eurozonas” valstī Latvijā. Tātad, rodas bažas par Kipras likteni, kad bankās iegulst nauda, bankas bankrotē, mums draud otrs Parex, banka Baltija , Krājbanka u.t.t.
Ja tekstā iepriekš mudinājām izmantot bezskaidras naudas norēķinus, tad tagad būtu jāpasaka, ka visdrošāk naudu glabāt valstij piederošajā bankā. Latvijā pēc Hipotēku bankas īpašumu pārdošanas zem vērtības (Jenotkāmja, finansu Vilka un bildīšbaņķiera Rimševica „nopelns”) valsts banka ir tikai Citadele. Jāsaka, ka tik draudzīga noguldītājam, pakalpojumu saņēmējam kā kādreiz Hipotēku banka Citadele vēl nav kļuvusi, bet tuvojas šai kvalitātei. Visas citas bankas ir reāli valsts nekontrolētas un tur var notikt viss sliktākais.
Tiesa, Citadele pašreizējās ES okupētās teritorijas Latvijas pārraudzības augstākajām iestādēm ir plānos kā privatizējama jeb pārdodama banka. Tā ir, Dombrovskis no parādiem vaļā nav ticis. Jāiztop kungiem Briselē un Skandināvijā, lai atliek Jenotkāmja ģimenes bankrotu. Līdz šim ar Latvijas valsts nodevību un iznīcināšanu viņam tas ir izdevies.
Ir tā, ka šobrīd ļaudis darbojas, lai atjaunotu neatkarīgu Latvijas valsti. Tas nebūs viegli, un tāpēc mums kopīgi jācenšas pagaidām sadzīvot ar „euro” slimību, lai vēlāk to izārstētu.
Iespējams ir viss, ja vien sabiedrība gribēs savu valsti. Cerēsim, domāsim, darīsim!
P.S. Par to, ka cenas visur ir kāpušas kopš "euro" ieviešanas, nav jābrīnas, jo ir aprēkināts, ka Latvijas valsts ekonomika "euro" ieviešanas izdevumus akumulēs tikai gada laikā. Tikai ieviešanas izdevumus. Tās ir milzu summas, kuras kādam jāapmaksā. To darām mēs- preču un pakalpojumu pircēji, jo "euro" ieviešanas izdevumi sadārdzina preces, pakalpojumus, to sniegšanu..Mēs maksājam. Sakiet paldies valdošajai koalīcijai ar Jenotkāmi, finansu Vilku un bankas bildīšekonomistu Rimševicu piriekšgalā. Mēs apmaksājam viņu ģimeņu finansu caurumus.
