Iepriekš biju uzrakstījusi režīma instrumentu sarakstu pret tautu. Nu šo sarakstu vajadzētu papildināt, piemēram ar frāzi, kuru plaši izplata publicists Jānis Kučinskis: „„Ja vēlēšanas kaut ko mainītu, tās jau sen būtu aizliegtas.”” Savā pēdējā rakstā ar nosaukumu: „Partiju fani ir atbildīgi par to, kas notiek Latvijā”. Šajā rakstā viņš klaji attur cilvēkus no aktīvas politiskas darbošanās. Tas nepārprotami ir režīma interesēs. Pat šī it kā „ASV populārā atziņa” ir tautas manipulēšanas instruments, lai tautai iestāstītu, „Jūs taču neko nevarēsiet izmainīt.” Tas ir no kategorijas: „Mēs jau neko nevaram!”
Ļoti skumji noskatīties, kā agrāk šķietami tautas pusē bijušie, nu ir pārgājuši režīma pusē un skalo tautai smadzenes ar režīma instrumentiem. Cilvēkiem, kuri apzinās un saprot režīma manipulatīvos instrumentus nevajadzētu pašrocīgi ķerties pie tiem. Attaisnot to varētu vienīgi ar smagām finansiālam problēma, kas cilvēku piespiež tā rīkoties.
Režīma atbalstītāji stāsta, ka vienīgā iespēja esot balsot par „mazāko ļaunumu” (, tādēļ nevajagot balsot, kā alternatīvā iespēja). Tā arī, protams, ir režīma leģenda pret tautu! Jo kas tad mums liek balsot par „mazāko ļaunumu”? Kādēļ? Vai mēs, tauta, nespējam paši dibināt savu partiju bez ļaunuma? Kādēļ popularizēt tādu tuvredzību? Kādēļ mums iestāsta, ka visas partijas nes sevī ļaunumu? Kādēļ mūs tā cenšas atturēt no politiskās līdzdalības, no politiskās līdzatbildības? Kādēļ mūs vēlas padarīt par maziem bērniem, kuri it kā nespētu piedāvāt savas idejas?
Lai arī kāds būtu partijas jēdziens un kāda būtu tā izcelsme, šodien tas ir vienīgais legālais instruments, kā mēs varam savā valstī kaut ko reāli ietekmēt. Diemžēl! Jā, diemžēl! Bet šodien mums nav vairs cita legāla un miermīlīga ietekmes instrumenta.
Demonstrācijām Latvijā nav nekāda jēga. Neatceros tādu demonstrāciju Latvijā pēdējo 23. gadu laikā, kura būtu panākusi savu mērķu īstenošanu.
Referendumu, tautas nobalsošanas instrumentu, ir uzurpējusi Centrālā Vēlēšanu Komisija, kura patvaļīgi atraida jebkuru tautas iniciatīvi, manipulējot gan ar iniciatīvu tekstiem, gan arī ar piesaistāmajiem ekspertiem, gan arī ar laika limitiem. Šis instruments praktiski vairs nav tautas rokās. Likumi par tautas nobalsošanu ir izmainīti tā, ka tuvākajā nākotnē, lai iniciētu tautas nobalsošanu, iniciatoriem iepriekš jāievāc 150 000 parakstu! Kādreiz pietika ar 1000 parakstiem.
Ja mēs negribam revolūciju un asins izliešanu, tad vienīgais, kas ir vēl palicis mūsu rīcībā, ir partijas instruments. Partija nav mērķis! Partija ir tikai instruments, lai sasniegtu mērķus. Tautai ir jāsaņemas un jādibina sava partija ar saviem alternatīvajiem mērķiem un jāvirza savi tikumīgi priekšstāvji! Tikai tā ir iespējams Latvijā reāli kaut ko izmainīt miermīlīgā ceļā! Uzstādot savus mērķus un tad Saeimā tos arī realizējot.
Saeima izdod, pieņem un ratificē likumus, saeima arī bieži lemj par starptautisko līgumu slēgšanu. Tādēļ režīms ir ieinteresēts mūs no likumdevējas varas (saeima) un no izpildvaras (valdība un pārvalde) atturēt. Tieši tādēļ tiek izplatīti tādi saukļi kā: „Ja vēlēšanas kaut ko mainītu, tās jau sen būtu aizliegtas.”
Ir jāmaina pievienotās vērtības nodokļa sistēma, ieviešot nulles nodokli pirmās nepieciešamības precēm, bet luksus nodokli, luksusprecēm! Tā ir solidāra un sociāli tikumīga sabiedrības iekārta! Tāda nodokļu sistēma atbalstītu arī vietējo ražotāju.
Jāievieš bezmaksas izglītība visos līmeņos, veselības aprūpe jebkuram un cieņpilns vecuma nodrošinājums. Jāsāk beidzot atbalstīt bērnus un ģimenes! Cik var ņirgāties par sabiedrību, maksājot bērnam 8 lati (11 eiro) mēnesī?! Iespējams ir pat 108 eiro katru mēnesi katram bērnam! Ja to sabiedrība vēlas!
Ja Latvija vēlas kļūt patiesi suverēna valsts, tad ir jāizstājas vispirms no Eiropas Savienības un jāpārskata vēl vesela rinda negatīvo starptautisko līgumu. Kas to var reāli ierosināt? Protams, saeima! Tam ir jābūt vienam no tautas mērķiem! Neticiet tiem režīma kalpiem, kuri Jums mēģina iestāstīt, ka mēs nevarēsim bez ES, ka mēs nevarēsim izstāties no ES. Visu mēs varam, ja gribam! Tauta ir suverēns! Tauta arī lemj! Tautai ir jādod iespēja par to lemt referendumā. Šo iespēju mēs reāli varam atgūt tikai caur nonākšanu saeimā tikumīgiem cilvēkiem no partijām, kuras šādu mērķi ir izvirzījušas.
Turklāt vēsturē ir gana piemēru, kad vēlēšanu ceļā tiek realizētas tautas intereses. Tā tas ir bijis vairākās Dienvidamerikas valstīt, par piemēru te nosaucot Venecuēlu, kur tik tiešām tika veikta plaša sociāla politika gan izglītības, gan veselības jautājumos. Tauta pie varas ir arī Tailandē, kaut tur tagad elite pret tautu demonstrē. Demonstrējošā elite, loģiskā kārtā, noliedz jaunas vēlēšanas, jo saprot, ka neiegūs vairāk par 20 procentiem balsu. Viņi baidās no vēlēšanām un demokrātijas. Tāpat tas ir Ukrainā. Nacistus un tautai kaitīgu savienību, kā ES un valstu, kā ASV politikas atbalstītājus tur demokrātiski neviens vēl nekad nav ievēlējis. Bet nu jau otro reizi tie nākuši pie varas ar apvērsuma palīdzību. Pirmo reizi tas bija 2004. gadā. 2010. Gadā tauta tad šos apvērsniekus izvēlēja (nomainīja).
Kā vēl vienu piemēru, kur caur vēlēšanām tiek nodrošināta tauta interešu pārstāvniecība, nosaukšu Baltkrieviju.
Tādēļ neklausieties tajos, kuri Jums stāstīs, ka caur vēlēšanām nav iespējams panākt tautas interešu realizēšanu. Tie cilvēki vai nu nezina un nesaprot, ko viņi saka, vai arī viņi ar nolūku Jūs vēlas atturēt no aktivitātēm pret režīmu.
Neticiet arī tādiem režīma apgalvojumiem, ka bez liela kapitāla nav iespējams iegūt vēlētāju balsis vēlēšanās. Tas arī ir tikai viens no tautas atbaidīšanas instrumentiem no politiskās aktivitātes. Tautai nav nepieciešami dārgi politiskie videoklipi televizorā vai radio. Nav arī nepieciešamas milzu reklāmas uz māju sienām. Ja kāds mums vēlas iestāstīt, ka mēs neprotam izvērtēt, bet ievēlam tikai pēc smukākās frizūras, tad šis cilvēks dzīvo vakardienā. Šodien mūsu cilvēki vairs netic tradicionālajai partiju reklāmai. Tādēļ nav nepieciešami miljoni, lai nogādātu savu tautas ideju līdz tautai! Nav mums nepieciešams pārdoties sponsoriem, lai pēc tam atlīdzinātu viņiem ar peļņu.
Cilvēki dažkārt tiek aicināti veidot tautas kustību. Jauka lieta! Tikai kustībai nav nekāda politiskā spēka. Kustība nav ne likumdevēja vara, ne izpildvara, ne tiesu vara. Tādēļ, lai cik liela arī kāda kustība veidotos, tā nespēs pieņemt nevienu likumu un nebūs tiesīga slēgt nevienu līgumu. Tai nav nekāda var! Jebkurai kustībai aktivitātes robežas ir sistēmas ietvaros. Un jebkura kustība pakļaujas visiem valsts (sistēmas) likumiem, normām, robežām, direktīvam, utt. Kustība var uz laiku kaut kādas normas, direktīvas, likumus ignorēt. Bet tikai tik ilgi, kamēr tā tiks pieķerta un tā tiks likvidēta, vai tai tiks piemērots sods. Pat ja kustība nebūs juridiska persona (nebūs reģistrēta) valdība (sistēma) piemēros soda naudu vai sodu indivīdiem, katram atsevišķi.... Diemžēl....
Uz ko gan mūs aicina tie kustības propagandētāji? Uz pastāvīgu cīņu ar režīmu? Par katru atsevišķo punktu (pret homoseksuāļiem, pret mazu bērnu seksuālo izglītošanu, pret bāriņtiesām, pret patvaļīgiem elektrības vai gāzes tarifiem, pret zemām algām, un un un) vākt parakstus? Cik gan enerģijas tas mums paņems? Un vai mēs tā cīnīsimies kustībā pret režīmu no paaudzes uz paaudzi?
Tādēļ, neticiet režīma kalpiem! Domājiet un vērtējiet paši! Nebaidieties būt aktīvi! Atbildību mēs nesam par visu vienalga, vai iesim uz vēlēšanām vai neiesim. Nepiedalīšanās vēlēšanās ir padošanās, kapitulēšana režīmam. Jo ievelēti vienalga tiks 100 „priekšstāvi”, bet tad tie nebūs mūsu. Tie būs tie, kuri sagadās daudz darba kustībai...
Alma Kopa
P.S. no kpnereta.lv:
Autore ne tikai publisko šeit savus uzskatus, bet arī pulcina domubiedrus.
Sīkāk skatīt un piedalīties variet .meklēt kontaktus: www.suverenssuverens.org
Tie ir arī mūsu domubiedri.
