Pus nedēļu pēc nodevīgo vizītes Neretā 16.septembrī kultūras nama lielo zāli aplaimoja jenotu pārstāvji. Šiem dzīvniekiem raksturīgās smakas gan nebija, atbraukušie trīs kopā ar diviem vietējiem partijas biedriem veidoja nospiedošo vairākumu pār četriem klausītājiem, no kuriem (tā kā visus labi pazīstu) neviens negatavojas balsot Saeimas vēlēšanās par jenotu sarakstu.
Mēs vienkārši bijām atnākuši uz kārtējo cirka izrādi, kuru sniedza kārtējā klaunu komanda sekojošā sastāvā: Viktors Valainis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, agrāk no zagleristu partijas ievēlēts 11.Saeimā, tad tā saucamā Olšteina sešinieka uzmetēju komandas pārstāvis, Jānis Reirs, Saeimas finansu komitejas vadītājs, deputātē kopš „Jaunā Laika” dibināšanas, bijis ministrs, parlamentārais sekretārs, arī ministra padomnieks. Nekad bez amata, vienmēr līdzatbildīgs par to, kā mēs dzīvojam, sākot no 2002.gada esot augstos varas amatos, kā arī Jēkabpils puses zemnieks Ansis Saliņš, ko viņa līdzbraucēji rādīja kā lauksaimniecības speciālistu. Saeimā ievēlēts jau 10.Saeimā, bet 11.Saeimā nē, lai arī kandidēja.
Pasākums izvērtās ļoti garlaicīgs, lai arī tempu visam centās uzdot vietējā partijas aktīviste, jo vairākumu jautājumu uzdeva atbraukušajiem pati. Tādus, kas nesagādā problēmas viņas partijas biedriem, ļauj parādīt kā atbildēt spējīgus. Diemžēl, bet divi pasākuma apmeklētāji vairāk izplūda savu uzskatu izklāstos, bet ne jautāja atbraukušajiem jenotiem. Es tomēr cilvēkus aicinu iepriekš sagatavot precīzus jautājumus, arī papildjautājumus, lai atbraukušo vēlēšanu klaunu brigādes mūs tiešām spētu pilnvērtīgi izklaidēt.
Kā zinām, Vienotību tautā sauc par Melotību klīniskās sērgas- publiskās melošanas tieksmes dēļ (sākot ar bijušo premjeru jenotkāmi, ģimenes budžeta sekmīgas vadīšanas „ģēniju” un beidzot ar citiem). Interesanti, ka stāža ziņā vecākais atbraukušais Melotības pārstāvis Reirs arī samānījās, jo uz jautājumu, vai atbraukušais V.Valainis nav pie viņiem atnācis no zagleristiem, Valainis stipri piesarka sejā, kad Reirs bez sarkuma ģīmi apgalvoja, ka nē. Protams, es, kā jautātājs, zināju, ka Valainis 11.Saeimā ievēlēts kā zaglerists, bet tad kopā ar Olšteina jūdasiņiem partiju pameta, lai draudzētos ar jenotiem.
Kārtējo reizi Reirs apgalvoja, ka valsts ir slikts saimnieks, labāk visu iespējamo atdod privāto rokās. Kad viņam tika pajautāts, vai tas ir tāpēc, ka viņš kā Saeimas finansu komitejas vadītājs ir nejēga, viņš apgalvoja, ka tā tas esot visās pasaules valstīs. Īsti nesapratu, vai tas bija apgalvojums, ka visās pasaules valstīs finanses un citu vada Reiram līdzīgi saimniekošanas nejēgas? Uzreiz sekoja Reiram papildjautājums- vai tas nozīmē, ka Reiram no valsts darba pārejot uz privāto biznesu, Reirs sevi parādītu kā saimniekošanas „ģēniju”? Reirs paškritiski atzina, ka tā nebūtu gan. Acīm redzot, no Reira teiktā mums jāsecina, ka mūsu valsti vada saimniekošanas nejēgas, kuriem valsts darbs ir vienīgā iespēja, jo paši apzinās, ka privātajā biznesā būtu nejēgas, maizi sev nopelnīt nespētu. Tādi kā Reirs.
Valainis savu runāšanu veltīja sabiedriskajam transportam, ceļu kvalitātes uzlabošanai. Runāšanas laikā gan par ceļiem, gan par sabiedrisko transportu visu laiku skanēja žēlabas, ka gan pārvadātāji, gan ceļu būvētāji šmaucas, bet Valaiņa kantorim neizdodas viņus kontrolēt. Acīm redzot, nemāk vai negrib kontrolēt. Teica, ka turpmāk ceļus būvēšot lētāk. Tāda izšķērdība kā pie Kokneses, kad 70 km par 70 miljoniem vairs netikšot pieļauta, tikšot būvēts lētāk. Kad klātesošais pilskalnietis Jānis Pavlovičs pajautāja par to, kāpēc valsts savas transporta tehniskās kontroles funkcijas atdevis privātam kantorim, izrādījās, ka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Valainis nemaz nezina, ka auto apskates veic privāts kantoris, no kura CSSD pērk pakalpojumu. To viņam paskaidroja blakus sēdošais vēlēšanu saraksta kolēģis Saliņš. Varbūt viņiem vajadzētu nomainīt vienam otru SM parlamentārā sekretāra amatā? Laikam nav vērts, jo jenotiem vēlēšanās draud izgāšanās, kas visdrīzāk nozīmē, ka Satiksmes ministriju pēc vēlēšanām vadīs citu partiju pārstāvji.
Vēl amizanta situācija bija, kad atbraukušajiem pajautāja elementāro jautājumu, kur nonāk nodokļu, nodevu nauda, ja atdevi no iekasētā sabiedrība neredz? Reirs uzreiz sāka braši. skandēt ierasto pantiņu, ka nauda tiek skolotājiem, mediķiem, veselībai un citām vajadzībām, viņam atgādināja- arī atbraukušo valsts amatpersonu algām. Daudz klusāk Reirs piekrita, ka tā ir. Acīm redzot, pats apzinās, ka viņa algošana publiski izskan daudz negatīvāk nekā mediķu, policistu, skolotāju algas. Reirs laikam apzinās, ka sabiedrības acīs ir nenopelnītas algas saņēmējs, tāpēc kā pareizu nodokļu tērēšanu minēt viņa algošanu labāk nevajag.
Paralēli šīs tikšanās laikā visu laiku kā refrēns skanēja apgalvojums, ka Latvija nevar vienu, otro, trešo, jo to aizliedz, izlemj utt. ES. Viegli šādiem amatos sēdošiem, vai ne? Nekas nav jāmāk, nekas nav jālemj, tikai atvērtu muti jāskatās Briseles pavēles un jāklausa. Nemāk, nevar, nespēj, bet atkal kandidē, kaut tādu kā Saliņu pagājušās Saeimas vēlēšanās pēc darbošanās 10.Saeimas sastāvā vēlētāji vairs nevēlējās redzēt deputātos.
Bēdīgs skats uz atbraukušo kaunu brigādi, kas, atšķirībā no 11.Saeimas vēlēšanu kampaņas, vairs nevarēja atļauties pat zaļus balonus ar pārlidojuša putna atstātu traipu uz balona. Tikai avīze un Reira bildīte ar „profesionāli” nogrieztu galvas augšdaļu. Paši skumji, bēdīgi- laikam jau sēro par savu politisko aiziešanu.
