Eirozona un eiroskaitļi.


Eiro ieviešana nedos solīto peļņu.

- Viens no galvenajiem pozitīvas bilances avotiem tiek solīti 70 miljoni eiro gadā (sabiedrībai atmiņā iespiedušies kā 600 miljoni eiro, jo, lai maldinātu, dati tiek rēķināti no iepriekšējo 5 gadu perioda) no konvertācijas ietaupījumiem. Ja kāds iegūst, kāds arī zaudē, šai ziņā tās ir Latvijas bankas (ieskaitot valsts banku). Šāds pienesums ir pielīdzināms naudas pārlikšanai no vienas kabatas otrā, tautsaimniecībai tas labumu nedos. Ar šādu faktu ekonomisti iepazīstināja arī Latvijas Bankas pārstāvjus, tie nespēja dot atbildi. Arī Swedbank exbanķieris privātā sarunā atzīst: „kāds naivums, protams, bankas vienkārši šo summu paņems citos veidos atpakaļ”. Identisku rezultātu dotu nodokļu pacelšana, nav nekādas nepieciešamības tādēļ ieviest eiro. Personīgi patiešām piekrītu, ka nauda no bankām būtu jānopludina valsts budžetā, bet tas ir jādara ar darboties spējīgām metodēm.

- Otrs pozitīvs bilances avots tiek solīti 90 miljoni eiro gadā (sabiedrībai atmiņā iespiedušies kā 900 miljoni eiro,jo lai maldinātu dati tiek rēķināti nevis gada, bet 10 gadu periodā) uz parādu pārfinansēšanas rēķina. Jau pašās saknēs Eirozona ne tuvu negarantē lētāku pārfinansēšanos, situācija ir pat pretēja - vidējā procentu likme eiro zonā ir 6.15%, savukārt ārpus eiro zonas 4.82%. Nemaz nerunājot, ka nosauktais cipars 90 miljoni ir ir pasakas, tā ir summa starp kādiem nereāli zemiem un nereāli augstiem scenārijiem. Tuvākais salīdzinājums būtu Šlesera 50 tūkstoši darbavietu. Ja mēs patiešām pat apskatam scenārijus, kuros mēs aizņemamies uz kādiem trakiem 7%, laikā kamēr bankās ir noguldītas anormāli lielas summas uz maziem procentiem, tad man prātā ir cits pārfinansēšanas modelis – ko veiktu valsts bankas, kurām, starpcitu, banku lobijs cenšas dot jau pēdējo triecienu. Tur gan būtu kliedzieni, ka apbižojam ārzemju kapitālu, bet tas arī ir virziens kādā strādās īsteni patrioti. Bet par to tad jāvelta būs atsevišķš raksts.

Eiro ieviešana izraisīs pamatīgas izmaksas.- Jau tagad ir noteiks, ka Latvijai 12 gadu laikā jāiemaksā 324 miljonu eiro ESF, savukārt, lai palīdzētu krīzes skartajām valstīm tas visticamāk pieaugs līdz 2.5 miljardiem (valdības info) vai pat 4 miljardiem eiro (Lemberga info, kas pēc argumentācijas šķiet ticamāks). Šeit jāpiemin, ka fonds ik pa laikam tiek palielināts, līdz ar to šīs summas visu laiku aug. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas būs jākonsolidē vai jāaizņemas uz procentiem. Kā arī oficiāli sniegtie skaitļi neatstāj nopietnības iespaidu un realitātē varētu būt pesimistiskāki.- Latvijas uzņēmējiem pāreja uz eiro kopumā izmaksās aptuveni - 327 miljonus eiro.- Naudas apmaiņas un bezskaidras naudas ieviešana – 5,5 miljonus eiro.- Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pielāgošana – 4,4 miljonu eiro.- Masīva kampaņa, lai tautu pārliecinātu par eiro ieviešanu - 2 miljonu eiro.- Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju informēšana - 284 000 eiro.- Pašvaldību informācijas sistēmu pielāgošana eiro ieviešanai – 1,8 miljonus eiro un daudzas citas izmaksas.

 
Piedzīvosim pamatīgu cenu kāpumu.
- Aptaujas apstiprina, ka pēc eiro ieviešanas Igaunijā cenas jūtami kāpa.
- Lai gan valdība apgalvo, ka tam ir pretlīdzekļi, piemēri pierāda, ka tie nekad nestrādā.
- Cenu kāpums dos triecienu pa pirkspēju, kas jau šobrīd ir ķēdes vājais posms pateicoties kreisās ekonomikas trūkumam. Vēl tālāks pirkspējas trūkums atstās ietekmi uz tautsaimniecību. Būs ģimenes, kam tas būs izšķiroši, lai pamestu valsti. Būs uzņēmumi, kam tas būs izšķiroši, jo cilvēkiem nebūs naudas par ko pirkt viņu produkciju.

Ģeopolitika.

- Tiek izplatīts viedoklis, ka ja neieviesīsim eiro un arī turpmāk saglabāsim veco labo latu, tad izmantosim rubli. Tas reizēm tiek pamatots arī samērā argumentēti, piemēram, ka krievu nauda izpirks latus un tamlīdzīgi, pavīd dažādas ekonomiskā kara metodes, tāpēc  ar bažām pievērsos šim jautājumam. Iedziļinoties gan ir skaidrs, ka šāds arguments ir bez nopietna seguma. Arī uzmeklētie ekonomisti bija smīkņājoši un ar pārliecību apgalvoja, ka tas nenotiks. Šis vairāk ir tāds „krievi nāk” arguments tiem, kam ar to arī pietiek, lai pārliecinātu par jebko. Labākais ierocis pret ģeopolitiskajiem riskiem ir tieši pretēji, veidot spēcīgu ekonomiku un nenovārdzināt to. Šādā ekonomikā atgrieztos daudzi emigrējušies, pieaugtu dzimstība – tas būtu daudz stabilāk par kādiem mistiskiem ārzemju glābējiem/labdariem.

Komplektā riski.
- Iespēja, ka eiropa piedzīvos krīzes otro vilni tiek aprēķinata ar līdz pat 84% iespēju (SVF). Šāda viļņa ietekme būtu graujoša. Riski, kas var novest pie smagiem scenārijiem (Sabrūk Eirozona. Vai kādā eirozonas valstī padziļinās ekonomiskā krīze, kas nozīmē, ka mums būs viņi jāglābj par savu naudu).

- Valūtas maiņa notiks pēc kāda īpaša ES noteikta kursa. Tas rada pārdomas.

- Krievijas nauda eirozonā daudz vieglāk ieplūdīs valsts ekonomikā, lai izpirktu nozares, ja būs eirozona. Labs piemērs ir Kipra.

Ietekmes zaudēšana pār savu tautsaimniecību un Eiropas Savienoto Valstu izveide.
- Tiek zaudētas svarīgas sviras, lai ietekmētu savu tautsaimniecību. Šādas sviras izmantojušas visstraujāk augošās valstis (patiesie veiksmes stāsti). 
- Eiro ieviešana ir virzība uz daudzu eiropas līmeņa politiķu aicinājumu izveidot Eiropas Federāciju (vienotu Eiropas valsti). Sviru atdošana ārvalstu rokās ir viens no lielākajiem soļiem prom no Latvijas kā faktiski neatkarīgas valsts. Ir jāsaprot, ka neviens mums nejautās par tādas savienības izveidi, bet soļi uz to notiek pakāpeniski. Daži uzskata, ka vienīgais veids kā nodrošināt neatkarību ir izpārdot katru centrimetru un atdot visu varu ārvalstīm. Bet ja tā, vai galarezultāts nav tieši tāds pats?

Tiek apgalvots, ka par eiro ieviešanu esam nobalsojuši jau referendumā par Eiropas Savienību.
- Šādu viedokli izsaka galvenokārt dažādu izglītību ieguvuši politiķi, savukārt, tāds eksperts kā Satversmes Tiesas priekšsēdētājs apgalvo, ka šāds apgalvojums nav patiess un referendums būtu jārīko.

- Šāds jautājums netika nedz iekļauts referenduma jautājumā nedz arī publiski apsriest no valsts amatpersonām.


Citi fakti.- Daļa eirozonas kandidātu valstu ir izlēmušas labākajā gadījumā par nogaidīšanu, sliktākajā par pilnīgi negatīvu lēmumu,- Daļa eirozonu valstu ir izteikušas brīdinājumus par izstāšanos no eirozonas,

- Pa mūsu pašu nodokļu maksātāju naudu tiek rīkota prātu apstulbinoša eiro kampaņa, kas reizēm kļūst ļoti agresīva ar tādiem virsrakstiem kā „eiro pretinieki ir mazizglītoti” un „eiro pretinieki mūs ved uz rubli”. Šie virsraksti labi parāda, ka valdības eiro kampaņa ir balstīta uz emocijām nevis faktiem.
 
Mārtiņš Krusts
Komentāri (0)  |  2012-12-21 22:35  |  Skatīts: 1141x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ