1940.gads-2013.gads


Dziesmiņa dziedama pēc "Pie Dzintara jūras" melodijas.
Abos gadījumos-tautas vārdi.

Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls,
Tam rokā ir lūgums pēc maizes un sāls;
Viņš lūdzas un lūdzas, tam asaras birst,
Bet Staļins tik smejas /(top nikns) un sūta to ...
          - Šļūc prom, sen mums Krievijā pašiem nav maizes,
             Draudziņ, drīz tev pašam būs lielākas raizes!
             Mēs nederam kopā, jo tu latviet's, es - krievs,
             Es komunists riktīgs, bet tu - plutokrāts tievs. -
Un, atbraucis mājās, stāv Kirhenšteins bāls,
Tam "ķieģelīt's" rokā un šķipsniņa sāls.
Un latviešu tautai lemts liktenis bargs -
Tai, mocītai, kautai, stāv čekistu sargs.
             - Nāc līdz manā dzimtenē, - Kirhenšteins teica,
             - Draugs mans, - Staļins atbildot klusi to sveica:
              - Mēs saderam kopā - tev ir govis un teļš,
               Uz tundru un taigu jau ir nosprausts tev ceļš. -
Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls,
Tam rokā dreb lūgums pēc maizes un sāls,
Bet Staļins tam teica: - Vai, vecīt, tu traks,
Mums divdesmit gadus pašiem Krievijā bads. -
                   - Nāc līdz mūsu draudzīgā kolhozu saimē,
                    Draugs mans, tur mēs dzīvosim priekā un laimē;
                    Mēs saderam kopā - tev ir govis un teļš,
                    Uz tundru un taigu tautai nosprausts jau ceļš.
                                                                                   (40.gadu variants)

Pie Briseles durvīm stāv jenotiņš bāls,
Tam rokā ir lūgums pēc maizes un sāls;
Viņš lūdzas un lūdzas, tam asaras birst,
Bet Briselē smejas /(top nikns) un sūta to ...
          - Šļūc prom, sen mums Eiropā pašiem ir raizes,
            Draudziņ, drīz tev pašam būs lielākas bailes!
            Mēs nederam kopā, jo tu latviet's, es - cits,
            Es Brežņeva audzināts, bet tu -dumjš un pliks. -
Un, atbraucis mājās, stāv jenotiņš bāls,
Tam "eiro" rokā un šķipsniņa sāls.
Un latviešu tautai lemts liktenis bargs -
Tai, mocītai, kautai, stāv Swedbank kā sargs.
             Nāc līdz manā dzimtenē, - jenotiņš teica,
             - Draugs mans, -Briselē atbildot klusi to sveica:
              - Mēs saderam kopā - tev ir govis un teļš,
               Uz Īriju, Vāciju jau ir nosprausts tev ceļš. -
Pie Briseles durvīm stāv jenotiņš bāls,
Tam rokā dreb lūgums pēc maizes un sāls,
Bet Briselē  teica: - Vai, vecīt, tu traks,
Pēc desmit gadiem mums pašiem būs bads. -
           - Nāc līdz mūsu draudzīgā Eiropas saimē,
            Draugs mans, tur mēs dzīvosim priekā un laimē;
            Mēs saderam kopā - tev ir govis un teļš,
            Uz Īriju,Vāciju tautai nosprausts jau ceļš.
                              (2013.gada jeb atkārtotās okupācijas meldiņš).

Komentāri (0)  |  2013-01-01 10:10  |  Skatīts: 1073x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ