Neretas pusē daudzi, kam ir problēmas ar zobiem, zina zobu tehniķi J.Tāli, bet tagad retais atceras viņa vectēvu, kas dzīvoja Neretas muižas tuvumā. Neretas muiža ar vārtiem, kuros bija ievīta metālā kalta īpašnieku monogramma (vēlākos gados vārti esot nozagti un greznojuši kādas privātmājas vārtus) ,parku pirms 40 un vairāk gadiem bija iecienīta Neretas vidusskolas skolēnu pārgājienu galapunkta vieta. Latvijas muižu pazinēji ir teikuši, ka, ja Neretas muiža būtu tikusi saglabāta, tad šodien skaistumā varētu līdzināties Rundāles pilij.Neaizbraucot līdz muižai Neretā pie vidusskolas uz akmens ārpusē var redzēt marmora sunīti, kas nācis no Neretas muižas agrākās godības. Pils neizpostīta stāvējusi līdz pēdējam karam, kad tās īpašnieks pēc zemes reformas esot pārdevis gan logus, gan parketu ,gan visu pārējo no pils jaunās daļas,kur tagad ir tikai mūri. Viņa vārds esot bijis Kaņepējs.
Atradām ,ka ir pieejama portretfilma par rakstnieci-novadnieci Lūciju Ķuzāni. Skatieties, domājiet ! Interesanti! Filma veidota 2006.gadā ,tāpēc- pie vēstures rakstiem. ...
Bija, šķiet, 1993.gada ziema. Laikā, kad uz zemessargu vadu vēl bija tikai divi Kalašņikova automāti. Zemessargu vietējās rotas komandieris Ainis Butāns savas rotas komandējošo sastāvu izsauca uz savu māju Zalves kādreizējā veikala mājā. Aukstā ziemas dienā labi vien nosaluši vīri ieradās Zalvē. Cits ar auto, cits ar moticiklu „Emka”. Tas, kādēļ izsauca, netika iepriekš pateikts. Cilvēki desmit-divpadsmit. Varbūt padsmit.
Kad 2012. gada vasarā atkārtoti tika mēģināts 2.pasaules kara vācu karavīru mirstīgās atliekas pārapbedīt, izdevās precizēt apbedījuma vietu. Tiesa, tā ,kaut purvā veidota (jeb vecajā Susējas vecupes lokā, jo savulaik Susēja tecējusi gandrīz pie paša vecā pagastnama, kura priekšā ir Induļa Rankas skulptūra "Sāga", bet tad pavasara palos izrāvusi taisnāku ceļu tur, kur tā plūst šodien- neretiešiem zināmo Mazās un Lielās peldētavu vietās), tomēr atrokot izrādījās dīvaini veidota. Lai arī tie, kam bija atmiņā vēl vecā kapsēta ar koka bērza krustiem, šķita veidota ļoti kārtīga, taisnās rindās, bet, atrokot kapavietas, pat tādā kā šaha laiciņu veidā veidotas. Vāciešiem esot bijuši stingri standarti ,kā to lietu darīt, bet šoreiz tas nez kāpēc nav izdarīts. Tiesa, karavīru pārvietotāji zināja teikt, ka visu darbu vadītājs Neretas apbedīšanas lietās esot bijis pirms kara parketa meistars Dokumenti arhīvos to vēsta. Vīri vēl smēja- varbūt arī guldīja kā parketa dēlīšus? Vēl gan ir tāda nianse, ka kapu vietā gadu laikā ir uzbērts krietns zemes slānis(gandrīz divi metri,jo apbedīja metru zem zemes) virsū, bet apakšā- mīkstā un staigājošā purvainā zeme. Varbūt bērtie augšējie zemes slāņi ir izkustinājuši ne tik blīvos apakšējos ar kapa vietām? Neretiešu vidū ir klīduši stāsti par parkā gulošiem ģenerāli un diviem pulkvežiem, bet izrādās-nekas amatā augstāks par virsletnantu gan nav guldīts.Guldīti bez zārkiem, ietīti šinelī un viss. Tomēr jau kara beigas, bet ne sākums, kad katrai divīzijai pakaļ brauca ešelons ar gataviem koka zārkiem.
Par vēsturi Neretas pusē stāstīsim šajā mājas lapas daļā. Notikumus, par kuriem ir stāstījuši jau pasen atpakaļ un pēdējā laikā Neretas iedzīvotāji-notikumu aculiecinieki.
Lasiet! To ,ko paši esiet dzirdējuši, piefiksējiet, bet ,ja ir zināms cilvēks ar interesantu vai pasen notikuša notikuma stāstu- pavēstiet mums. Aiziesim pie šī cilvēka , ierakstīsim stāstijumu diktofonā un darīsim zināmu visiem,kas interesējas par novada vēsturi. Cerams, būs interesanti!
Komentāri (0)