Diskusija VL biedru e-pastu apziņošanas tīklā bija paziņota kā tikai aicinātajiem dalībniekiem domāta. Tomēr oficiālajā VL tvitter kontā ,kad M.Krusts pajautāja, vai var ierasties visi biedri, viņam atbildēja, ka jā, visi biedri.
Tad,kad labu laiku(vismaz pusstundu pirms pasākuma) ierados NA biroja ēkā, pie biroja durvīm dežūrēja Jānis Eglītis un Jānis Ratkevičs un atvainodamies paziņoja, ka mani nelaidīs. Kad atsaucos uz twitter konta informāciju, Ratkevičs apgalvoja, ka twitterī viss bijis tāpat kā viņa izsūtitajā e-pastā. Zvanīju Krustam, kurš pateica datumu, kad viņam atbildēts, ka ierasties var visi. Labi, tā varēja būt tāda nesaprašanās vairāku apziņotāju starpā. Pēc tam gan sākās cirks. Ratkevičs manā klātbūtnē intensīvi meklē vajadzīgo tvītu,tad man blakus esošo viņa datoru pakampj nostāk,un no manis aizgriezies intensīvi darbojas ap to. Vēl pēc pāris minūtēm es jau drīkstu ieskatīties viņa datorā, un redzu tiešām atbilstoši M.Krusta jautājumam par to ,ka ierašanās tikai aicinātajiem. Tas man radīja smaidu un reizē dusmas par tādu krāpšanos, jo es tomēr ,kad diskutēju ar M.Krustu par to, kas drīkst un kas ne ierasties, redzēju to VL tvītu oriģinālā un ne Ratkeviča datorā. Laikam jau Jānītis domāja, ka es kā vecāks vīrs nesapratīšu to, ka cilvēks ar konta pieejas tiesībām jebkurā brīdī savu paša tvītu var labot, ko, acīmredzot, jaunais Ratkevičs izdarīja „ glābdams situāciju” un teroristu Bajinski neielaižot atbilstoši visiem paziņojumiem. Arī tikko, manā klātbūtnē pārveidotajiem. Jo Krusts teica, ka vēl tad, kad viņš man un abiem Jāņiem paziņoja tvīta datumu, VL teksts bija kā 7.decembī rakstīts. Tajā brīdī man visvairāk bija žēl acīmredzami nelaimīgā Jāņa Eglīša,kuram notiekošais laikam pie sirds gan negāja. Es gan uzreiz teicu, ka būs laba ievaddaļa kārtējam rakstam mājas lapā. Tad pat piedāvāju līdzi paņemtās parakstu veidlapas par kopsapulces sasaukšanu parakstīt G.Sprūdam, J.Eglītim, J.Ratkevičam. Visi atteicās, bet Sprūds teica-man neparakstīs. Acīm redzot ,ja cits, pieņemamāks cilvēks to pašu piedāvātu, G.Sprūds varbūt parakstītu. Kaut visi trīs it kā esot par latu.
Tad nu skatījos blakus uz palodzes atspiedies, ka abi Jāņi pilda kontroles funkcijas, visiem prasot ,vai ir ielūgums. Ja kāds par to nezināja, kā dempatriots Druvis Kleins, tad tomēr visiem tādas agrāk vai vēlāk atradās, un visi atradās birojā, tikai es –ne. Kad jau līdz pasākuma sākumam bija pāris minūtes, es izpelnījos īpašu godu. No biroja iznākušie R.Dzintars un I.Parādnieks ieaicināja mani iekšā. Imants Parādnieks gan mani nobrīdināja, laI uzvedos kārtīgi. Tā ka līdz šim nekad nepatīkamiem oratoriem ar krēslu vai puvušu tomātu nebiju metis, to man , ar nelielu neizpratni balsī, bija ļoti viegli apsolīt. Es biju iekšā starp izredzētajiem! Kaut par nākotni domājot, tādos īpaši svarīgos pasākumos vajadzētu padomāt par lielāku pasākuma norises vietu, lai ne tikai dažs izredzēts un tiepīgs vislatvietis tiek sēdēt blakus citiem. Savukārt VL partijas biedriem iesaku šādus pasākumus, kas informē, apmeklēt. Lai lemtu vai atbalstītu ir jāzina. Arī , lai viedokli izskaidrotu.
Pasākumu vadīja E.Cilinskis. Labi, nedemonstrējot savu teikšanu, kaut, dodot vārdu jautātajiem, bija jāaptur personīgo viedokļu izplūdumi ekspertu virzienā, jāliek jautāt. Mums svarīgi bija uzzinat speciālistu, zinātāju vai ekspertu viedokļus, nevis veca vīra apgalvojumu, ka viņš grib saņemt pensiju eiro papīrīšos u.t.t. Jāmācās izteikties skaidri, saprotami un īsi, lai norise raita. To sauc par diskusiju kultūru. Ja laiks jautājumu uzdošanai, tad tiešām jauzdod jautājums, nevis jāstāsta savs viedoklis. Darot to īsi, saprotami. Klātesošajiem, adresātam.
Pirmais runāja finansu ministrs A.Vilks. Sāka ar vārdiem: " Man nepietiks laika atspēkot." Tiesa, uzstāšanās pierādīja, ka problēmas viņam ne laika, bet saprašanas un, argumentācijas līmenī. Izteica apgalvojumus-" Ja neiet uz eiro, tad valsts nevar lielāku valsts budžetu." " Valsts kļūs neprognozējama, procentu likmes augs." " ja neejam uz eiro zonu,-tad jāsauc plāns B". Tiesa, nekas netika pamatots, argumentēts no nosauktajām vēlmēm vai lozungiem, plāna B saturu pat neizklāstīja, jo tādu gaidīja no citiem. Kā vienmēr FM amatā- izdomā vienu un tad citiem ir jādomā, kā labot .Pats FM nesaprot. Teica: " Eiro zonā nevajadzētu būt lielu pavērsienu." Atkal- vēlmes, cerības, bet ne amatam atbilstoša analīze ar 2-3 rīcības scenārijiem dažādām situācijām.
"Pirms krīzes Latvijā bija gandrīz pozitīvs budžeta deficīts,bet mežonīgi ievestā nauda visu sagrāva." Tiesa, bet atceramies, ka to izdarīja ārzemju bankas, vienā no kurām un lielākajā vaininiecē- Swedbank tolaik strādāja pats A.Vilks. Pats sagrāva Latviju, piedalījās, bet tagad bez argumentiem grib, lai noticam, ka šodien Vilks kaut ko sācis saprast no finansu lietām?
" Par ieguvumiem ekonomikā mums ir jārunā." " Par pārkāpumiem jābūt sodiem." " Maksimāli izrauties no NVS" . Pēdējais pārsteidza-tas ir kāds atkal slepens Dombrovska-Vilka protokols un mēs esam tur iestājušies, ja jāizraujas?
Par runāšanu ES - " Absurds, ja mēs sistu dūri galdā, prasītu." Tātad mūsu intereses eiro zonā neaizstāvēs tāpat kā līdz šim.
" Nevajadzētu būt zaudējumi vairāk kā 150 miljoni latu no ieviešanas.": atkal apgalvojums, vēlme, bez nekādas argumentācijas. Pateica, ka pirmajos mēnešos cenas var necelties daudz, bet gada laikā pēc ieviešanas par 2-2,5%. Tirgotāju.. vēlme kompensēt izdevumus- to nevar pieļaut. Vilks gan risinājumus nepiedāvā.
2-3 gados ekonomika kompensēšot ieviešanas zaudējumus. " No Eiropas mēs vienmēr būsim ieguvēji.": " Ja sāksim referendumu, eiro ieviest nevar." " Tā var palielināt 40-100 miljoni gadā izmaksas." Visa runātā laikā A.Vilks teica, ka " mums jāsaprot"," mēs sāksim saņemt bonusus" , to gan nekādi nepamatojot.
Vilks: " Mērķis vienmēr bijis piesaiste pie kādas valūtas."
Jautājumu daļa- Jaut. Tirdzniecības bilance-aizņemšanās.Kas svarīgāks?
Atb. Jāsaprot.Pirms pāris gadiem viss bija. Nav ne resursu,ne cilvēku,lai ražošanu palielinātu.
JAut. Par īpašumu atļaujām.
Atb.(Nevis Vilks,kurš mēmi stāv, bet bankas Ruselis). Vilks truli stāv nesapratis jautājumu.
Jaut.Vai atdodot savu zeltu,vērtspapīrus ECB,Latvija ļoti neriskē?
Atb. Uz vietas paliks tik,lai jebkurā brīdī atjaunotu latu.
Jaut. Vai var garantēt,ka necelsies cenas?
Atb. Regulēt neko nevar. Tas ir godaprāts. Cenu monitorings-es gribētu ,lai visi sekotu līdzi.
Runātājs-Vilnis Zakreševskis. Sagatavojis ilustrējošu prezentāciju,kura ar skatļiem un faktiem apliecināja, ka finansu Vilka vēlmes, lozungi nav pamatoti skaitļos. Eiro nav brīnumnūjina, bet iespēja sekmīgām, nesagrautām ekonomikām, bet ne vājām valstīm. Eiro izdevīgs valstij ar pozitīvu tirdzniecības bilanci importā -eksportā.
To pierādīja ar tabulām, kur redzami kredītreitingi, valstu aizņemšanās procenti. Nosacījums- eiro vai ne-eiro nestrādā, bet tikai tas, cik spēcīga ir valsts ekonomika ražošanā. Kredītreitingi eiro valstīm ir būtiski augstāki nekā neeiro valstīm. Arī aizņemšanās tirgos procenti atšķiras un tos nenosaka piederība eiro lietotājiem, bet valsts ekonomikas ražotspēja eksporta produktus. Zakreševskis pastāstīja arī īsi par to zināmo valstu kredītreitingu noteikšanas metodiku(pilnībā reitingu aģentūras to neatklājot). Tātad, pie vienādiem nosacījumiem sava valūta aģentūru vērtējumos palīdz iegūt labāku kredītreitingu. Interesanti,ka runātājs pievērsa uzmanību,ka konkrēti Latvijai šīs aģentūras it kā iesaka ņemt eiro, kas ir pretēji to tipiskam vērtējumam, kad sava nauda un labi strādājoša bankas vadība tiek vērtēta augstāk. Latvijas cēlonis , Zakreševskaprāt ir tas, ka reitinga aģentūras netieši pasaka- jums,Latvijai, ir tik šaubīga bankas vadība, ka labāk lietot eiro. Lai gudrākas galvas Briselē lemj LB vadoņu vietā.
Pieminēja arī to, ka ekonomikas pieaugums var kompensēt kredītreitingu augšanu. Reizē ir tirgus, bet valstij jāreaģē uz bīstamām izmaiņām.Lektors pievērsās arī ārzemju investīciju tēmai. Piederība eiro lietotājiem to neietekmē. Igaunijā eiro-gadā 10x samazinājās investīcijas atšķirībā no pirms eiro gada. Bija skaitļi.
" Lats- ir iespēja, ja ir griba, prasme. Ja nevaram, tad labāk atdot vācietim, zviedram, lai vismaz pabaro un domā mūsu vietā.": Ieteica grāmatu "Sliktie samarieši" katram izlasīt. Piemin aizgājēja kungu(aigājušo finansu ministru Vilku..)
Runāja Sergejs Ancupovs. Cilvēks,kurš klātesošajiem atvainojās par savulaik piedalīšanos nepārdomātajā iestāšanās ES procesā, kad netika aizstāvētas Latvijas intereses. Runājot sauca daudzus skaitļus, pierādīja, ka ne kredītreitingi,ne budžeta deficīti nav rādītājs valstu sekmēm eiro saimē. Nozīme ir valsts varēšanai un resursiem , spējai ražot sev un citām valstīm.
Runāja A.Ruselis no Latvijas Bankas. Tas pats, kurš, no vietas piesakoties, centās atbildēt uz finansu VIlkam uzdoto jautājumu, kad Vilks blenza uz jautātāju kā teļš uz jauniem vārtiem. Šķiet tāds gudrinieks, ka tagad visi lata gribētāji aiz kauna palīdīs zem galda. Nekā!
Bet visu pec kārtas. Apgalvoja, ka bezatbildība radīja Eiropas krīzi. Parādīja ,ka neorientejoas skaitļos un vienībās. Piesauc skaitļus no iepriekšējo runātāju prezentācijām, bet jauc mērvienības( (budžeta deficītu jauc aar IKP). Saka: " Es negribētu dziļāk analizēt." Acīmredzot,to,ko nemāk, publiski nedara. " Latvijas bankai monetārā politika ir bijusi." " Eiropas projekts izveidots, lai tā nekarotu." Piemin leģionu, 43.divīziju.(manuprāt, bija korpuss?)Tātad pec Ruseļa vārdiem- ja neiestātos ES, mums uzbruktu ne Krievija, bet ļaunās Vācija, Francija, Holande, Lietuva u.t.t. Smieklīgi, vai ne? " Nekad un nekur nekas nav brīvpusdienas." -šo nepaskaidroja. Ar ko un kā mēs maksāsim par eiro? " Vācieši mums atdos savu suverenitāti." " ECB katrai valstij viena balss."' (es gan piebildīšu ,ka balsos ņerga Rimševics) .
Kronis visam bija maza Ruseļa parādīta tabula ar kādām septiņām valūtām un apakšā katrai skaitlisks vērtējums. Ne to augstāko saņēmis lats,bet ne zemāko. Praktiski vienīgie skaitļi, ko Ruselis prezentēja. Publika pajautāja-kāpēc latam tik? Ruselis atbildēja-jūs ieliekiet savu skaitli-vērtējumu. Publikā uzvirmoja ķiķināšana. Vecis pakasījis pakausi, ielicis prātā ienākušus ciparus- tā top LB speciālista vērtējums. Tiesa, viņš uzreiz sevi un laikam savu uzstāšanos novērtēja- Ja es būtu students, saņemtu divi. Kad otrs -lata atbalstošs eksperts jautāja, bankas speciālistam Ruselim, cik ir valstu kopējais parāds. Ruselis nezināja, godīgi pateica, ka minēs un nosauca- skaitļus 12-13-15 triljoni, bet izrādās, ka īstais cipars ir 53 triljoni. Tādi ir tie speciālisti, kas aģitē par valstu grupu,kuras parādu summu pat nezina.
Beigās gan Ruselis teica: " Bankrotē nevis tas, kuram ir lieli parādi, bet tie ,kas tos nespēj apsaimniekot". Kā arī- " Mēs ar jums to nepiedzīvosim"- par ES bankrotu. Un -" Savi rēķini ir jāmaksā."
Runāja ekonomists J,Ošlejs. Saturiski un tematiski viņa teiktais bija unisonā ar Zakreševska teikto, tikai Ošlejs dabūja atbildēt uz to, kā kompensēt eiro kovertācijas izdevumus, paliekot pie lata. Ražošana. Starp citu, diskusijā tika pieminēts, ka eiro atbalstītaju konvertācijas izdevumu izzušana ir iluzora. Bankas vienmēr savu paņems. Tikai citās pozīcijās. Latvijā nav tik spēcīgu un dominējošu valsts komercbanku, lai valsts kā īpašnieks atļautu nepaņemt, ierobežotu. Tātad mēs maksāsim tirgotājiem izdevumus cenu maiņai, kases aparātu pārprogrammēšanai, banku naudas maiņas izdevumus un vēl sadārdzinātos banku pakalpojumus to vietā, kurus bankas zaudē, nekonvertējot latus uz eiro un otrādi. Kur ieguvumi?
Spekulācijas pret valūtu. Ir viegli sapostīt eiro zonā esošu valsti(Grieķija). Šobrid no ES valstīm bēg nauda.
Profesors I.Brīvers runāja pēdējais, īsi un emocionāli. Tajā brīdī iespaids bija tāds, ka tēvs audzina savus izlaidušos un nesaprātīgos bērnus. Par to ka eksistē Satversme, valsts,neatkarība u.t.t.
Ja Vienotība teica-eiro jāievieš par katru cenu, tātad arī par neatkarības cenu. Ir scenārijs. Latvija,kur laukus nevajag, izglītību latviešu valodā nevajag, bet angliski... Tātad valsts virzās uz to,ka būsim ES nomale,kur iegrūst nekvalitāti, to, ko citur nevajag.
Ja vajag latu, tātad vajag Latvijas neatkarību.
Pieraksts ar neatšifrētu autorību.
Lats piesaistīts pie eiro. Tas ir iemesls, kāpēc eiro jaievieš. Kas piesaistīja? Ungārija atsaistīja, forintu atsaistīja, pats eksperts tur bijis.nekas traks nav noticis.(Brīvers teica).
Droši vien tā notiks, ka atteiksies no lata. Nauda ir simbols. Naudai ir vērtība, kamēr tai tic.
3 gadu LV finansējums zinātnei ir lata ieviešanas izmaksas.
Nobeigumā -jautājumi un atbildes, kad Ošlejs teica- NA jādibina attīstības banka pēc Vācijas parauga ,jādomā kā attīstīt rūpniecību.,Savukārt Zakreševskis aicināja atcerēties, kā Latvijā būt nabagam.
Viss, mani pieraksti beigušies. Lielākoties.. Tālāk-pārdomas par to vakaru.
Secinājumi.
Lata atbalstītaji bija nopietni gatavojušies, bruņoti ar argumentiem, bet eiro gribētāji izskatījās ļoti pavirši. Laikam jau tādēļ, ka otrie zināja-tas viss ir teātris, ne velti Ošlejs,kurš runāja pirmspēdējais, visu laiku vēroja sanākušos un nebija ne tik emocionāls, bet runāja kā ar cilvēkiem, kuri visu izlēmuši, bet pieklājības pēc tomēr uzklausa. Atgādinot ne velti Brīvers beigās ķērās ne pie skaitļiem, bet emocijām, atgādinot, ka Nacionālajai Apvienībai neklājas likvidēt savu valsti. Mazliet pārsteidza neadekvātā Dempatriotu uzvedība visu laiku irgojoties, ķiķinot kā palīgskolas audzēkņi divas peles uz miltu maisa ieraudzījušiem. Bija SKAIDRS, KA VISI klātesošie ir sapratuši. Notika teātris, kurā ne Vilks, ne Ruselis necentās cienījami nospēlēt savas lomas .Viss bija zināms un saprotams.Tiesa, nebija jau eiro atbalstītājiem nekādu argumentu, lai neizskatītos pec klauniem bez domino tērpa.
Vakar vakarā uzzināju, ka kopš 11.12.2012. neesmu vairs VL biedrs. Ir jau labi tas, ka man neviens neteiks- tu esi kopā ar nodevējiem, bet slikti , ka izrādījies- valsti grib vadīt tās nodevēju izlase, kurā man, paldies Dievam, vieta vairs neatradās. Tagad ir kā Bermontiādes laikā, kad bija skaidrs- Daugavas vienā malā mūsējie, bet otrā- ienaidnieks. Šodien atkal ir robežupe,kas šķir valsts labvēļus no ienaidniekiem. Upe saucas -LATS. Tiesa, to saglabājot sev, cīņa vēl nav galā, bet ir cerības- nenomirt badā šeit vai svešā zemē prom no savējiem. Labi,ka šajā cīņā par savu dzīvi nav jāšauj, bet vienkārši nedrīkst būt vienaldzīgs. Jāpiedalās un jābūt pret neliešiem. Par sevi, saviem bērniem, vecākiem, valsti.
Ainārs Bajinskis.
