Neretas pusē daudzi, kam ir problēmas ar zobiem, zina zobu tehniķi J.Tāli, bet tagad retais atceras viņa vectēvu, kas dzīvoja Neretas muižas tuvumā. Neretas muiža ar vārtiem, kuros bija ievīta metālā kalta īpašnieku monogramma (vēlākos gados vārti esot nozagti un greznojuši kādas privātmājas vārtus) ,parku pirms 40 un vairāk gadiem bija iecienīta Neretas vidusskolas skolēnu pārgājienu galapunkta vieta. Latvijas muižu pazinēji ir teikuši, ka, ja Neretas muiža būtu tikusi saglabāta, tad šodien skaistumā varētu līdzināties Rundāles pilij.Neaizbraucot līdz muižai Neretā pie vidusskolas uz akmens ārpusē var redzēt marmora sunīti, kas nācis no Neretas muižas agrākās godības. Pils neizpostīta stāvējusi līdz pēdējam karam, kad tās īpašnieks pēc zemes reformas esot pārdevis gan logus, gan parketu ,gan visu pārējo no pils jaunās daļas,kur tagad ir tikai mūri. Viņa vārds esot bijis Kaņepējs.
Arvien skaidrāks kļūst tas ,ka referendumam par lata saglabāšanu ir maz izredžu ‘izslīdēt” caur CVK sietam. Visdrīzāk ar vienu vai otru ieganstu to nepieļaus. Ar to jārēķinās.
Pastāv mums pēdējā iespēja rosināt Saeimas ārkārtas atlaišanu. To var darīt partija, iesniedzot tautas nobalsošanas jeb referenduma projektu CVK vai biedrība, kurā ir 10 dibinātāji. Savākt pašiem organizatoriem vajag tikai 10000 parakstu. Tas ir -10000 cilvēkiem-vēlētājiem būtu jāapmaksā notariāli apstiprinātais savs paraksts. Tas ir iespējams, tas ir cerīgi, kaut tas nav- tikai.
31.janvāra rīts bija tik asarains, ka šķita- kopā ar Latvijas iedzīvotājiem arī augstāka vara raud- vismaz lietus veidā. Skumji, ka nākas domāt par to, ko grib darīt un dara valdošie mūsdienu Kirhenšteini-Bērziņi, Lāči-Dombrovski, Noviki-Reiniki. Latvijas valsts iznīcināšanu. Rīcība kā 1940.gadā. Tiesa, sabiedrībā atskaņas par notiekošo nav tik gaidošas un uz valdošajiem cerošas. Ļaudis rīkojas paši.
2013.gada 31.janvāris –šajā dienā Saeimas deputāti plāno iznīcināt nacionālo naudu – latu un līdzīgi kā 1940.gadā, pāriet uz pārnacionālu valūtu, pār kuru mums vairs nebūs nekādas kontroles. Rubļu vietā šoreiz būs euro. Maskavas vietā šoreiz būs Brisele. Un „Padomju Sociālistisko Republiku Savienības” vietā šoreiz būs „Eiropas Savienība”. Ardievu, brīvā Latvija…
Visiem tiem, kas grib zināt, bet nevis akli ticēt publiski apgalvotajam, tiek piedāvāts šī priekšlasījuma video. Runā Vilnis Zakrevskis par eiro mītiem un realitāti. Stundu garš ieraksts pacietīgajiem un zinātkārajiem. Balstīts uz faktiem, skaitļiem. Skatiet, klausieties, domājiet.! Viļņa Zakrevska veidotā mājas lapa ir ...
Atradām ,ka ir pieejama portretfilma par rakstnieci-novadnieci Lūciju Ķuzāni. Skatieties, domājiet ! Interesanti! Filma veidota 2006.gadā ,tāpēc- pie vēstures rakstiem. ...
Šodien biedrība ”Latvija par latu” iesniedza Valsts Kancelejā „Eiro ieviešanas koordinācijas padomei” adresētu iesniegumu par valsts līdzekļu taisnīgu sadali eiro ieviešanas jautājumu skaidrošanā. Kāpēc ar eiro saistītus jautājumus ir privileģēti publiski skaidrot tikai eirooptimisti? Pie tam par visu valsts iedzīvotāju kopīgo naudu. Eiroskeptiķi arī var to darīt.
Šodien no UR saņemti jaundibinātās ,vairāku organizāciju iecerētās(arī Kreiso Patriotu) un vēl vairāku organizāciju atbalstītās biedrības „Latvija par latu” reģistrācijas dokumenti. Tā tikko no UR ziņu deva Andris Orols. Reāli šonedēļ sākas darbs pie referenduma jeb tautas nobalsošanas likumprojekta jeb ierosinājuma izstrādes. Notiek konsultācijas ar speciālistiem par formulējumu, CVK darba zinātājiem- par labāko risinājumu. Jo šoreiz mūs neinteresē atšķirībā no pēdējiem trim referendumiem, kuriem parakstus vāca un pat balsoja, darbība, sabiedrības uzmanība, bet gan reāls rezultāts- eiro ieviešanas nepieļaušana jeb tāda kā uzsišana pa jenotu pirkstiem, lai rimstas. Mums nevajag kļūt slaveniem kā valstij ar premjeru, kas par sievas un draudzenes ietaisītajiem miljonu parādiem pārdod valsts neatkarību un mūs visus.
Ar 13.datumu Neretas pusē sākās pasākumu virkne, atceroties barikāžu laiku. Tas bija tad , kad lauku ļaudis gan ar tehniku, gan paši brauca uz Rīgu. Sargāja dzimstošo valsti. Ir vēl zināmas atmiņas no tā ,laika, kad neretieši bija pie televīzijas ēkas Zaķusalā, bet, piemēram , pilskalnieši- pie Ministru padomes netālu no Tērbatas ielas krustojuma, bet vēlāk- Vecrīgā, Mazajā Pils ielā netālu no senās Rīgas pieminekļiem-ēkām- Trīs brāļi. Sargāšana notika maiņās, Sovhozu un kolhozu transports, arī cits regulāri devās uz Rīgu, nogādāja jaunu grupu cilvēku, bet iepriekšējo pēc diennakts dežūras veda mājās. Savukārt citi veda malku uz Rīgu. Ugunskuri, pie kuriem ziemas dienās sildījās ļaudis neradās ne no kā. Vajadzīgā malka arī tika vesta uz Rīgu. To darīja mūsējie. To ar smaidu atcerējās arī kultūras nama darbinieks Ilmārs Vējelis kā tajos tālajos gados vedis malku ugunskuriem uz Rīgu, bet 13.janvārī iededzināja ugunskuru pie Neretas kultūras nama. Barikāžu laikā Mazzalves 40 cilvēki bija pie Ministru padomes centrālajām durvīm. Trīspadsmit Zalves cilvēki bija pie Ministru padomes. Savukārt Sproģu cilvēki bija Zaķusalā pie televīzijas.
Bija, šķiet, 1993.gada ziema. Laikā, kad uz zemessargu vadu vēl bija tikai divi Kalašņikova automāti. Zemessargu vietējās rotas komandieris Ainis Butāns savas rotas komandējošo sastāvu izsauca uz savu māju Zalves kādreizējā veikala mājā. Aukstā ziemas dienā labi vien nosaluši vīri ieradās Zalvē. Cits ar auto, cits ar moticiklu „Emka”. Tas, kādēļ izsauca, netika iepriekš pateikts. Cilvēki desmit-divpadsmit. Varbūt padsmit.
Komentāri (0)